Katastrofu medicīnas sistēmas resursi | NMPD
Source: http://www.nmpd.gov.lv/lv/katastrofu-medicinas-sistemas-resursi
Archived: 2026-04-23 17:15
Katastrofu medicīnas sistēmas resursi | NMPD
Pāriet uz lapas saturu
Katastrofu medicīnas sistēmas resursi
Publicēts: 29.09.2020.
Atjaunināts: 12.01.2024.
Ārkārtas situāciju seku likvidēšanā pamatdarbības nodrošināšanā iesaistītās iestādes un to resursi:
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta
slimnīcu, kas nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību 24/7
Slimību profilakses un kontroles centra
Valsts asinsdonoru centra
citu ārstniecības iestāžu.
Gadījumā, ja ārkārtas situāciju seku likvidēšanā iesaistītās iestādes nevar nodrošināt resursus un nepieciešamo palīdzību cietušajiem un pastāv draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, tiek piesaistīti papildus ārkārtas situāciju resursi.
NMP
brigāžu skaits (arī reanimācijas, intensīvās terapijas un neonatologu brigādes);
brigāžu skaits, ko iespējams nokomplektēt papildus (operatīvais medicīniskais transports, aprīkojums, rācijas, individuālie aizsardzības līdzekļi, personāls);
medikamentu materiālu un sīkā inventāra rezerves.
NMPD brigādes ir izvietotas visā Latvijas teritorijā.
NMPD nolikums
.
Ārstniecības iestādes veido rezerves medicīniskās palīdzības nodrošināšanai ārkārtas situācijās, tajā skaitā
zāļu krājumus savas darbības nodrošināšanai vismaz trīs mēnešu patēriņam.
Ārkārtas situācijā slimnīca darbojas saskaņā ar slimnīcas vadītāja izsludināto reaģēšanas režīmu.
Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma (SAIRIS)
ir
informācijas sistēma, kas nodrošina savlaicīgu informācijas apriti par pieejamajiem resursiem un epidemioloģisko situāciju ārstniecības iestādēs un reģionā. Sistēma ļauj mazināt ārstniecības iestāžu administratīvo slogu un nodrošināt operatīvo informāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram, Nacionālajam veselības dienestam, Veselības inspekcijai un Veselības ministrijai. Sistēmā:
ir pieejama operatīvā
informācija par resursu pieejamību stacionāros
-
gultu skaits pa profiliem un to pieejamība, cietušo uzņemšanas kapacitāte ārkārtas situācijās, ārstniecības personu skaits, kā arī medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu krājumi un citi resursi, kas nepieciešami slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtas situāciju gadījumos;
izveidotā
apziņošanas sistēma
, sniedz iespēju ārstniecības iestādēm operatīvi ziņot par situācijām, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību;
var indikatīvi prognozēt situācijas
, kad pakalpojuma pieejamība var tik traucēta ārstniecības iestādē un reģionā kopumā;
ļauj
ārkārtas situācijās efektīvi
plānot pacientu hospitalizāciju;
sniedz iespēju veikt
datu analīzi.
Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas turētājs ir
Nacionālais veselības dienests
.
Tiek iesaistīti ārkārtas situācijās bīstamo un citu infekcijas slimību, nezināmas izcelsmes apdraudējumu un masveida patvēruma meklētāju ierašanās gadījumā.
SPKC
mājaslapa
SPKC nolikums
Tiek iesaistīti ārkārtas situācijās, kurās ir daudzi cietušie.
VADC mājaslapa
VADC nolikums
Citas ārstniecības iestādes, kuras nenodrošina 24/7 neatliekamo medicīnisko palīdzību, tiek iesaistītas dažādu ārkārtas situāciju apdraudējumu gadījumā, ja ir nepieciešams nodrošināt medicīnisko palīdzību cietušajiem. Šo atbalstu iestādes nodrošina atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu.
Katru gadu, aktualizējot
Valsts katastrofu medicīnas plānu, tiek
apkopoti dati par privāto
ārstniecības iestāžu personāla un materiāltehniskiem resursiem, saskaņā ar Valsts katastrofu medicīnas plāna 13. pielikumu ,,Slimnīcu resursi ārkārtas situācijās”.
Papildus piesaistāmie resursi ārkārtas situācijās
cietušo gaisa medicīniskā transportēšana
nevalstiskās organizācijas
starptautiskās palīdzības pieprasīšana
valsts materiālās rezerves
citu nozaru dienesti un institūcijas
Nepieciešamības gadījumā, tai skaitā ārkārtas situācijās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests organizē helikoptera piesaistīšanu cietušo, medicīniskā personāla un medicīniskā aprīkojuma transportēšanai.
Helikoptera nosēšanās vietas cietušo gaisa medicīniskās transportēšanas nodrošināšanai ir apkopotas Valsts katastrofu medicīnas plānā.
NVO, kas ir iesaistīti ārkārtas situāciju pārvaldīšanā, ir Latvijas Sarkanais Krusts, Sv. Jāņa Palīdzība, Latvijas Samariešu apvienība, Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, Patvērums “Drošā māja” un citas nevalstiskās organizācijas.
NVO iesaisti ārkārtas situāciju pārvaldīšanā nosaka pakalpojuma, deleģējuma līgumi vai vienošanās, kā arī valsts vai pašvaldības lēmumi un rīkojumi. ĀS pārvaldīšanā būtiski ir apzināt nevalstisko organizāciju resursus un gatavību iesaistīties pirmās palīdzības sniegšanā, piedalīties cietušo evakuācijā, sniegt informāciju un atbalstu, psiholoģisku palīdzību cietušajiem, viņu ģimenēm un tuviniekiem.
Pēc Valsts katastrofu medicīnas plānā NVO iesaiste ārkārtas situāciju pārvaldīšanā.
Ja ar katastrofu medicīnas sistēmā uzskaitītajiem resursiem nav iespējams nodrošināt ārkārtas situāciju seku likvidēšanu, piesaista starptautisko palīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību. Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 24.panta 1. punktam katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā lēmumu par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai sniegšanu pieņem Ministru kabinets pēc katastrofas pārvaldīšanas atbildīgā ierosinājuma vai savas iniciatīvas.
Latvijas Republikas valdībai līgumi par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Ungāriju, Baltkrieviju, Ukrainu, Uzbekistānu, Krievijas Federāciju, Azerbaidžānu un Gruziju, kā arī pieejami dažādi atbalsta mehānismi un resursi kā ES, ANO, NATO, PVO dalībvalstij.
Valsts katastrofu medicīnas plānā
Starptautiskās palīdzības pieprasīšanas un saņemšanas algoritms.
Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība
Eiropas parlamenta un padomes lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu
.
NMPD glabāšanā esošajās Valsts materiālajās rezervēs glabājas zāles, vienreizējās lietošanas materiāli, medicīniskās ierīces, katastrofu medicīnas speciālais aprīkojums un materiāli un ierīces cietušo aprūpes nodrošināšanai.
Valsts materiālās rezerves var izmantot katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu veikšanai.
Valsts katastrofu medicīnas plāna
valsts materiālo rezervju iesaistīšanas algoritms ārkārtas situācijās
Valsts materiālo rezervju likums
Pēc Valsts katastrofu medicīnas plāna, vienas no būtiskākajām papildus ārkārtas situācijās iesaistītajām institūcijām un dienestiem ir:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija un Valsts robežsardze, kas savas atbildības ietvaros sniedz palīdzību
ārkārtas situācijās ar daudz cietušajiem
, bīstamo un citu infekcijas slimību, ķīmisko katastrofu, klimatiskas ietekmes izraisītu negadījumu, radiācijas avārijas, nezināmas izcelsmes apdraudējuma un masveida patvēruma meklētāju ierašanās gadījumā, kā arī psiholoģiskās palīdzības nodrošināšanā.
Ārkārtas situāciju pārvaldīšana var tiks iesaistītas arī pašvaldības (pēc Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. panta, pašvaldību Civilās aizsardzības plāni, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma), kā arī pašvaldības policija;
Vēl papildus tiek iesaistītas institūcija un dienesti, kuru dalība nepieciešama specifisku ārkārtas situāciju gadījumos, piemēram, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Valsts drošības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "
BIOR
", kā arī citas konkrētai ārkārtas situācijai atbilstošās jomas institūcijas un dienesti.
Drukāt lapu
Dalīties
Dalīties ar šīs lapas saturu!
Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.
Facebook
X / Twitter
Linkedin
Threads
Pāriet uz lapas saturu
Katastrofu medicīnas sistēmas resursi
Publicēts: 29.09.2020.
Atjaunināts: 12.01.2024.
Ārkārtas situāciju seku likvidēšanā pamatdarbības nodrošināšanā iesaistītās iestādes un to resursi:
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta
slimnīcu, kas nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību 24/7
Slimību profilakses un kontroles centra
Valsts asinsdonoru centra
citu ārstniecības iestāžu.
Gadījumā, ja ārkārtas situāciju seku likvidēšanā iesaistītās iestādes nevar nodrošināt resursus un nepieciešamo palīdzību cietušajiem un pastāv draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, tiek piesaistīti papildus ārkārtas situāciju resursi.
NMP
brigāžu skaits (arī reanimācijas, intensīvās terapijas un neonatologu brigādes);
brigāžu skaits, ko iespējams nokomplektēt papildus (operatīvais medicīniskais transports, aprīkojums, rācijas, individuālie aizsardzības līdzekļi, personāls);
medikamentu materiālu un sīkā inventāra rezerves.
NMPD brigādes ir izvietotas visā Latvijas teritorijā.
NMPD nolikums
.
Ārstniecības iestādes veido rezerves medicīniskās palīdzības nodrošināšanai ārkārtas situācijās, tajā skaitā
zāļu krājumus savas darbības nodrošināšanai vismaz trīs mēnešu patēriņam.
Ārkārtas situācijā slimnīca darbojas saskaņā ar slimnīcas vadītāja izsludināto reaģēšanas režīmu.
Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma (SAIRIS)
ir
informācijas sistēma, kas nodrošina savlaicīgu informācijas apriti par pieejamajiem resursiem un epidemioloģisko situāciju ārstniecības iestādēs un reģionā. Sistēma ļauj mazināt ārstniecības iestāžu administratīvo slogu un nodrošināt operatīvo informāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram, Nacionālajam veselības dienestam, Veselības inspekcijai un Veselības ministrijai. Sistēmā:
ir pieejama operatīvā
informācija par resursu pieejamību stacionāros
-
gultu skaits pa profiliem un to pieejamība, cietušo uzņemšanas kapacitāte ārkārtas situācijās, ārstniecības personu skaits, kā arī medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu krājumi un citi resursi, kas nepieciešami slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtas situāciju gadījumos;
izveidotā
apziņošanas sistēma
, sniedz iespēju ārstniecības iestādēm operatīvi ziņot par situācijām, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību;
var indikatīvi prognozēt situācijas
, kad pakalpojuma pieejamība var tik traucēta ārstniecības iestādē un reģionā kopumā;
ļauj
ārkārtas situācijās efektīvi
plānot pacientu hospitalizāciju;
sniedz iespēju veikt
datu analīzi.
Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas turētājs ir
Nacionālais veselības dienests
.
Tiek iesaistīti ārkārtas situācijās bīstamo un citu infekcijas slimību, nezināmas izcelsmes apdraudējumu un masveida patvēruma meklētāju ierašanās gadījumā.
SPKC
mājaslapa
SPKC nolikums
Tiek iesaistīti ārkārtas situācijās, kurās ir daudzi cietušie.
VADC mājaslapa
VADC nolikums
Citas ārstniecības iestādes, kuras nenodrošina 24/7 neatliekamo medicīnisko palīdzību, tiek iesaistītas dažādu ārkārtas situāciju apdraudējumu gadījumā, ja ir nepieciešams nodrošināt medicīnisko palīdzību cietušajiem. Šo atbalstu iestādes nodrošina atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu.
Katru gadu, aktualizējot
Valsts katastrofu medicīnas plānu, tiek
apkopoti dati par privāto
ārstniecības iestāžu personāla un materiāltehniskiem resursiem, saskaņā ar Valsts katastrofu medicīnas plāna 13. pielikumu ,,Slimnīcu resursi ārkārtas situācijās”.
Papildus piesaistāmie resursi ārkārtas situācijās
cietušo gaisa medicīniskā transportēšana
nevalstiskās organizācijas
starptautiskās palīdzības pieprasīšana
valsts materiālās rezerves
citu nozaru dienesti un institūcijas
Nepieciešamības gadījumā, tai skaitā ārkārtas situācijās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests organizē helikoptera piesaistīšanu cietušo, medicīniskā personāla un medicīniskā aprīkojuma transportēšanai.
Helikoptera nosēšanās vietas cietušo gaisa medicīniskās transportēšanas nodrošināšanai ir apkopotas Valsts katastrofu medicīnas plānā.
NVO, kas ir iesaistīti ārkārtas situāciju pārvaldīšanā, ir Latvijas Sarkanais Krusts, Sv. Jāņa Palīdzība, Latvijas Samariešu apvienība, Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, Patvērums “Drošā māja” un citas nevalstiskās organizācijas.
NVO iesaisti ārkārtas situāciju pārvaldīšanā nosaka pakalpojuma, deleģējuma līgumi vai vienošanās, kā arī valsts vai pašvaldības lēmumi un rīkojumi. ĀS pārvaldīšanā būtiski ir apzināt nevalstisko organizāciju resursus un gatavību iesaistīties pirmās palīdzības sniegšanā, piedalīties cietušo evakuācijā, sniegt informāciju un atbalstu, psiholoģisku palīdzību cietušajiem, viņu ģimenēm un tuviniekiem.
Pēc Valsts katastrofu medicīnas plānā NVO iesaiste ārkārtas situāciju pārvaldīšanā.
Ja ar katastrofu medicīnas sistēmā uzskaitītajiem resursiem nav iespējams nodrošināt ārkārtas situāciju seku likvidēšanu, piesaista starptautisko palīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību. Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 24.panta 1. punktam katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā lēmumu par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai sniegšanu pieņem Ministru kabinets pēc katastrofas pārvaldīšanas atbildīgā ierosinājuma vai savas iniciatīvas.
Latvijas Republikas valdībai līgumi par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Ungāriju, Baltkrieviju, Ukrainu, Uzbekistānu, Krievijas Federāciju, Azerbaidžānu un Gruziju, kā arī pieejami dažādi atbalsta mehānismi un resursi kā ES, ANO, NATO, PVO dalībvalstij.
Valsts katastrofu medicīnas plānā
Starptautiskās palīdzības pieprasīšanas un saņemšanas algoritms.
Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība
Eiropas parlamenta un padomes lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu
.
NMPD glabāšanā esošajās Valsts materiālajās rezervēs glabājas zāles, vienreizējās lietošanas materiāli, medicīniskās ierīces, katastrofu medicīnas speciālais aprīkojums un materiāli un ierīces cietušo aprūpes nodrošināšanai.
Valsts materiālās rezerves var izmantot katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu veikšanai.
Valsts katastrofu medicīnas plāna
valsts materiālo rezervju iesaistīšanas algoritms ārkārtas situācijās
Valsts materiālo rezervju likums
Pēc Valsts katastrofu medicīnas plāna, vienas no būtiskākajām papildus ārkārtas situācijās iesaistītajām institūcijām un dienestiem ir:
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija un Valsts robežsardze, kas savas atbildības ietvaros sniedz palīdzību
ārkārtas situācijās ar daudz cietušajiem
, bīstamo un citu infekcijas slimību, ķīmisko katastrofu, klimatiskas ietekmes izraisītu negadījumu, radiācijas avārijas, nezināmas izcelsmes apdraudējuma un masveida patvēruma meklētāju ierašanās gadījumā, kā arī psiholoģiskās palīdzības nodrošināšanā.
Ārkārtas situāciju pārvaldīšana var tiks iesaistītas arī pašvaldības (pēc Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. panta, pašvaldību Civilās aizsardzības plāni, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma), kā arī pašvaldības policija;
Vēl papildus tiek iesaistītas institūcija un dienesti, kuru dalība nepieciešama specifisku ārkārtas situāciju gadījumos, piemēram, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Valsts drošības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "
BIOR
", kā arī citas konkrētai ārkārtas situācijai atbilstošās jomas institūcijas un dienesti.
Drukāt lapu
Dalīties
Dalīties ar šīs lapas saturu!
Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.
X / Twitter
Threads