BAKI BEYNƏLXALQ MULTİKULTURALİZM MƏRKƏZİ BAKU INTERNATIONAL MULTICULTURALISM CENTRE mTavari redaqtori: qamal abdula baqos saerTaSoriso multikulturalizmis centris Tanamd- gomTa sabWos Tavmjdomare, akademikosi saredaqcio kolegia isa habibli (akademikosi), azad mamedovi (profesori), asif hajievi (profesori), oqTai samadovi (docenti), Telman qazumovi (docenti), gimeT rustamovi, serraf huseinovi, revan hasanovi ქართული გამოცემისათვის პასუხისმგებელია: დავით ზურაბის ძე გოცერიძე თბილისის სახელმწიფო უნივერსიტეტის რუსისტიკის ინსტიტუტის პროფესორი, ფილოლოგიის მეცნიერებათა დოქტორი teqnikuri redaqtori aliS mirzali wignis garekanis ukana mxares gamoyenebulia azerbaijaneli skulptoris goruS babaevis “dede gorgudis” motivebze Sesrulebuli skulpturuli namuSevrebis foto-suraTebi fotografi: ahmed muxTarovi ISBN: 978-9952-28-265-8 © BIMC, 2015 “dede gorgudis wignis” germanul enaze pirveli Targmanisa da gamocemis 200 wlisTavis aRniSvnis Taobaze azerbaijanis respublikis prezidentis gankargulebiT gaTvaliswinebul RonisZiebaTa gegmis Sesabamisad baqos saerTaSoriso multikulturalizmis centri 25 enaze warmogidgenT: azerbaijanuli arabuli xinaliguri lekuri Turquli berZnuli germanuli sparsuli vengruli udinuri avaruli franguli inglisuri rusuli ukrainuli Cinuri qarTuli italianuri TaliSuri iaponuri somxuri induri qurTuli TaTuri ebrauli *მომავალში გათვალისწინებულია ამ წიგნის ესპანურ, პორტუგალიურ, ინდონეზიურ, ჰოლანდიურ, პოლონურ, ჩეხურ, ბულგალურ და სვხა ენებზე გამოცემა. “dede gorgudis wignis” germanul enaze pirveli Targ- manisa da gamocemis aRniSvnis Taobaze azerbaijanis respublikis prezidentis gankarguleba 2015 wels 200 weli sruldeba, rac germanelma mecnierma da aRmosavleTmcodnem fridrix fon dicma aRmoaCina, gamoaqveyna da msoflio samecniero samyaros gaacno “dede gorgudis wigni”, - Zegli, romelsac azer- baijaneli xalxis kulturul saganZurTa saunjeSi gansakuTrebuli adgili ukavia da romelic saukuneTa ganmavlobaSi erovnul-sulieri TviTmyofadobis ganuy- ofel Semadgenel nawilad iqca. ganvlil periodSi “dede gorgudis” eposebTan da- kavSirebiT mravali gamokvleva iqna dawerili da gor- gudologiis, rogorc calke sferos Camoyalibebis mimar- TulebiT mniSvnelovani nabijebi gadaidga. 2000 wels iuneskos egidiT saerTaSoriso doneze sazeimod aRiniSna “dede gorgudis wignis” 1300 wlisTavis iubile, da es, aRniSnuli Zeglis kvlevis istoriaSi axali etapis da- sawyisad iqca. erovnul-kulturuli memkvidreobis dacva-ganviTa- rebasa da momavali Taobebis azerbaijanuli suliskveTe- biT aRzrdis saqmeSi “dede gorgudis” eposTa udidesi mniSvnelobis gaTvaliswinebiTa da agreTve gorgudolo- giis Tanmimdevruli funqcionirebis uzrunvelyofis miz- niT vxelmZRvanelob ra azerbaijanis respublikis kon- stituciis 109-e muxlis 32-e abzaciT vbrZaneb: 4 1. Aazerbaijanis respublikis kulturisa da tur- izmis saministrom, azerbaijanis respublikis ganaTlebis saministroma da azerbaijanis erovnul mecnierebaTa akademiam, baqos saerTaSoriso multikulturalizmis centris, azerbaijanis respublikis prezidentTan arsebu- li codnis fondisa da azerbaijanis mweralTa kavSiris winadadebaTa gaTvaliswinebiT erToblivad SeimuSaos da moamzados germaneli mecnieris fridrix fon dicis mier “dede gorgudis wignis” pirveli Targmanis, gamo- cemisa da msoflio mecnieruli samyarosaTvis gacnobis 200 wlisTavTan dakavSirebiT samoqmedo programa da dasamtkiceblad warudginos Aazerbaijanis respublikis ministrTa kabinets. 2. am gankargulebidan gamomdinare yvela sakiTxi ganaxorcielos azerbaijanis respublikis ministrTa kabinetma. ilham alievi azerbaijanis respublikis prezidenti qalaqi baqo, 20 Tebervali 2015 weli. 5 heinrix fridrix fon dici (1751-1817) fon dicisadmi siyvaruliT... 1815 wels gamoCenilma germanelma aRmosavleT- mcodnema da di plomatma heinrix fridrix fon dic- ma germanul enaze Targmna azerbaijanuli (oRuzuri) eposis “dede gorgudis wignis” erTi Tavi. Ffon dics, rogorc prusiis pirvel elCs osmaleTis saxelmwifoSi moRvaweobis periodSi mokrebil sxvada-sxva xelnaw- erTa Soris aRniSnuli xelnawerisadmi gansakuTrebuli damokidebuleba hqonda. Aaq warmodgenili gmirebi da siuJetebi mas Zvel berZnul miTebs agonebdnen, miTu- metes rom marTlac, sakmaod gvxvdeba mzgavsebani da paralelebi. swored amitom “dede gorgudis” Tavebs Soris igi saTargmnelad da gamosacemad “basaTis mier Tafagozis mokvlis” Tavs irCevs. siuJetur xazebs Soris aSkara paralelebi daMmzgavseba, romelic erTis mxriv basaTsa da odiseis, meores mxriv ki Tafagozsa da po- lifems Soris arsebobs, fon dics saSualebas aZlevs, rom “dede gorgudis”, rogorc Zveli eposis literaturuli geneologia uZveles aswleulebs daukavSiros. da fon dici miseul Targmans, Rrma, SedarebiT anal- izze dafuZnebul winasityvaobasTan erTad berlinSi aqveynebs. Aase da amgvarad, 1815 wels “dede gorgudis wignis”, rogorc oRuzuri eposis msoflio mecniereba- 7 Si wardgineba xdeba. SemdgomSi italieli, rusi, Turqi, frangi, germaneli, amerikeli da azerbaijaneli mecniere- bi iReben ra esTafetas fon dicisagan, farTo, Rrmaazro- van, mdidar da mravalwaxnaga gorgudologiis samyaros qmnian. iqidan moyolebuli 200 weli gadis. 2015 wlis 20 Tebervals azerbaijanis prezidentma ilham alievma am RirsSesaniSnav movlenasTan dakav- SirebiT umniSvnelovanes gankargulebas moawera xeli. aRniSnuli gankarguleba gaxldaT dede gorgudis mem- kvidreebis mier pativiscemisa da madlierebis grZnobis politikuri gamoxatuleba fon dicis mimarT, romelic cnobili aRmisavleTmcodne da XIX saukunis germanuli filologiis romantizmis frTis yvelaze cnobili war- momadgenelTagania. Aase rom 2015 weli aramarto azer- baijanisaTvis, aramed msoflio filologiisa da gorgu- dologiis namdvil dResaswaulad iqca. wignSi, romelsac mkiTxvels vTavazobT, Sesolia 1815 wels fon dicis mier dawerili winasityvaoba da “dede gorgudis” 12 TavTagan fon dicisave SerCeuli Tavi, sa- dac moTxrobilia “basaTis mier Tafagozis mokvlis am- bavi”. Mmiuxedavad imisa, rom berlinuri gamocemidan 200 weli gadis, dResac aqtualuria germaneli mecnieris maRali Sefaseba, romelsac igi “dede gorgudis wignis” magaliTze azerbaijaneli xalxis sulier potencials aZlevs. dRes Cven gvixaria da vamayobT, rom msoflios wamyvan enebze qveyndeba fon dicis fasdaudebeli wina- sityvaoba da erTi monakveTi eposisa, romelic sakaco- brio faseulobaTa sistemis Semadgeneli nawilia. dar- wmunebuli var, es wigni, romelic baqos saerTaSoriso 8 multikulturalizmis ZalisxmeviT momzadda, miuxedavad religiuri kuTvnilobisa, iseve aRafrTovanebs nebismier mkiTxvels, rogorc 200 wlis win fon dici aRafrTovana. didi mecnieri Tavis Sesaval sityvas- “homerosis ciklopTan SedarebiT axlad aRmoCenili oRuzuri ciklopi” - am sityvebiT amTavrebda: “es veraviTar SemTxvevaSi ver CaiTvleba amao garjad. imisaTvis, rom naTeli Segvaqs warsul bundovanebaSi, odanav mainc madlierni iqnebian isini, vinc momavalSi am naSromiT isargebleben” asec moxda. heinrix fridrix fon dicisa da yvela gorgudologi- sadmi Rrma pativiscemiTa da siyvaruliT, qamal abdulla 9 ჰეინრიხ ფრიდრიხ ფონ დიცი ჰომეროსის ციკლოპთან შედარებით ახლად აღმოჩენილი ოღუზური ციკლოპი დედე გორგუდის წიგნი. ბასათის მიერ თაფაგოზის მოკვლის ამბავი ბერლინი - 1815 / ბაქო - 2015 homerosis ciklopTan SedarebiT axlad aRmoCenili oRuzuri ciklopi saidumlo misiis mrCevlisa da prelatis heinrix fridrix fon dicisagan hale da berlini, 1815. hales obolTa TavSesafris biblioTekis komisiaSi 13 Tafagozi, Tu oRuzuri ciklopi TaTrul-Turqul inaze 1. im xelnaweris Tavfurcelze, romelsac es saxelwodeba miekuTneba, ase ewera: E es niSnavs “dede gorgudis (mama gorgudi - i.m.) wigni oRuzi xalxis enaze”. es nawili, romelic patara foliandSia, Cems xelT arsebul aRmosav- lur xelnawerTa Soris siiT 61-ea. aRniSnuli xel- naweri, romelic drezdenis samefo wignTsacavSi inaxeba, umniSvnelo Secdomebis miuxedavaT, mTliano- baSi Cems xelT arsebulis (mogonebebi paulusis Sesaxeb. IVnawili. gv.13 N86) identuria. 2. imis gamo, rom saTauri ar gamoxatavs wignis Sinaarss da ubralod ucnobi avtoris vinaobaze 14 mianiSnabs, SeiZleba garkveuli siZnele Seqmnas, ami- tomac aucilebelia, igi mkiTxvels ufro axlos gavacnoT. 3. mokle SesavalSi vkiTxulobT: RvTis mociqulis (mahmadis suls mSvidoba da RvTis wyaloba) epoqis siaxloves erT-erT ojaxSi dabada SemdgomSi gorgud aTad (aTa–dedes sinoni- mia) wodebuli pirovneba, romelic oRuzTa Stos kargad icnobda. is rasac ityoda, sruldeboda, mo- mavals winaswarmetyvelebda. Uufali mis guls ST- agonebiT aRavsebda. gorgud aTa ase ityoda: bolo Jams xelisu- fleba kvlav gaias gadaecema da mas amas veRaravin daaTmobinebs. aq igulisxmeba dRevandeli osmalos tomis xelmwifeba, romelic iyo da iqneba bolo Jamamde, anu gankiTxvis dRemde. man amdagvari sxvac mravali ram iwinaswarme- tyvela. oRuzis yvela Zneladmosagvarebel saq- meebs swored gorgud aTa wyvetda. rasac igi moi- survebda, ucilod axdeboda: gorgud aTas rCe va-darigebis gareSe arafers akeTebdnen. rasac is ityoda, kvers ukravdnen, mis sityvas yabulde- bodnen da misi mowodebis Sesabamisad cxovrobdnen. 4. osmalos tomze miniSnebidan naTlad Cans, rom es Sesavali osmaluri dinastiis Camoyalibebis Semdegaa dawerili. Mmagram am SemTxvevaSi dede 15 gorgudi rogor SeiZleba mivakuTnoT mahmadis epo- qas, romelic win uswrebda osmaluri dinastiis Camoyalibebas: me Cems wignSi “oRuzname” aqedan gamomdinare erTi WeSmarteba wamovayene, rac imaSi mdgomareobs, rom igi 9-e saukuneze adre ver iqne- boda. Tumca manam sanam Sinaarsis Sesaxeb vityode, im sakiTxebze visaubreb, romlebic winaaRmdegobaSi modis aRniSnul TvalsazrisTan. 5. rac Seexeba Sesavals, igi dede gorgudis rCeva-darigebebisagan Sesdgeba. pirveli asea: Rmer- Ts Tu ar mouxme, saqme sworad ar wagiva. amaT (rCeva-darigebebs) daaxlovebiT gverdnaxevari eT- mobaT Cems xelT arsebul xelnawerSi. rogorc Cans, Tu yvela ara, rCeva-darigebaTa didi nawili, es rogorc “oRuznameSia”, aqac mesame piris meSveobiT analogiuradaa Camatebuli. 6. “dede gorgudis wignis” ZiriTadi dasawyisi mxolod meore gverdis pirveli winadadeba Sei- Zleba iyos. dede gorgudma brZana da naxe, xano Cemo, ra brZana: ros sityvas vityvi, maRal da yovlisSemZle alahs vadideb. 7. dede gorgudi alahis sadideblis Semdeg mahmadisa da alis xotba-didebaze gadadis. mahma dianebis yvela wignSi, rogorc wesi, ase xdeba. mxolod is avtorebi, romlebic sparsul konfesiyas 16 ar ganekuTnebian, mahmadis ojaxsa da mis mimdevarT ise locaven, rom xalifa alis saxels ar axseneben. Aaqedan im daskvnis gakeTeba SeiZleba, rom inicia tori, anda Semdgeneli arc hanafi yofila da arc osmalo. rac Seexeba dede gorguds, rogorc Cems “oRuznameSi” avRniSne, ufro logikuri iqneboda gvefiqra, rom igi im konfesias ganekuTneboda, rome lsac sparselebi warmoadqenen. (islamis Siituri frTa i.m.). 8. amgvar qebaTa Semdeg 2-e gverdze seriozuli ozanis mier CamoTvlilia qalTa Taviseburebani, romelic gansakuTrebuli saTauriTa gamoyofili da rigi SeniSvnebiT 3-e gverdamde grZeldeba. 9. amis Semdeg, jer buRaj xanis, Semdeg ki salur gazanis saxlis ambiT dawyebuli da bolo or TavSi - XI-Si salur gazanis patimrobidan TavdaxsniTa da XII Si gare oRuzis mier Sida oRuzis Seviwroebis ambiT damTavrebuli, TanmimdevrobiTaa mocemuli Tormeti istoriuli moTxroba. Yvela am moTx ro baSi an oRuzi xanebis sagmiro saqmeni da maT Tavs datexili ubedurebani, anda Savi zRvis sanapiroebze ucnobi berZnebis winaaRmdeg warmo ebuli omebia asaxuli. ar SeiZleba es informaciebi mTlianobaSi oRuzuri istoriisaTvis mniSvnelovan wyarod mi viCnioT. rameTu aq gvxvdeba xsovnas Selamaze bu lad SemorCenili ambebi, anda SeTxzuli, gansak uTrebuli saojaxo mogonebebi. 17 10. avtoris Sesaxeb saubrisas, upirveles yov lisa erTi garemoeba unda avRniSno: imisaTvis, rom mTel wignSi sxvada-sxva ambebis drois Sesaxeb raime konkretuli daskvna gamoitano, araviTari dro-Jamuri gansazRruloba ar arsebobs. erTi Sex edviT SeiZleba CavTvaloT, rom yvela ambavi dede gorgudis dros xdeba. Tumca igi Tavisi saxeliT arafers mogviTxrobs. is mxolod sxvada-sxva mome ntebSi rCeva-darigebis misacemad Cndeba, yvelaze metad ki movlenebis bolos gamoCndeba xolme imisaTvis, rom oRuzebi dalocos. Ees monakveTebi ki oRuznamed iwodebian. aRniSnuli locva-kurTxeva Svidi sxvada-sxva moTxrobis bolos meordeba da maTze dayrdnobiT raime daskvnis gamotana ar xerxdeba. sityva oRuzname aq ar SeiZleba iTargmnos ro gorc oRuzuri wigni, an oRuzTa istoria. piriqiT, es unda ganvixiloT rogorc oRuzTa Sesaxeb damatebiTi werili, an oRuzebisadmi miZRvnili teqsti. TviTeuli moTxroba mTliani da das rul ebuli rom yofiliyo, SeiZleboda misTvis oRuzuri istoria gvewodebina. magram mas Semdeg, rac esa Tu is ambavi xdeba, dede gorgudis mier misi mesame pirSi Txroba yovelTvis xotba-didebiTa da locva-kurTxeviT izRudeba. is, rom sityva oRuzname xSir-xSirad meordeba, Cans, imas emsaxureba, rom wigns swored es 18 saxeli ewodos. SeiZleba, wignis uwindeli mfl obelis mier garekanis Semdeg satitulo gverdze nawarmoebis “gorgudis wignad” dasaTaureba iqidan gamomdinareobs, rom igi xedavs, dede gorgudi Tavisi locva-kurTxeviT malimal Cndeba. me ki Cemi mxri- dan araerTxel aRmi niSnavs da damisabuTebia, rom axloaRmosavlelebi TavianT literaturul in- formaciebSi arasodes zustni ar yofilan. Aaqedan gamomdinare SeZleba davaskvnaT, rom wigni mesame ucnobi piris mieraa Sedgenili. Aam azrs is faqtic adasturebs, rom aq moTxrobili yvela ambavi aSkarad sxvada-sxva, erTmaneTisagan sruliad gansx- vavebuli epoqebis naJuria. ase rom movlenebi, rom- lebic asaxaven Savi zRvis sanapiroebze berZnebTan dapirispirebasa da gare oRuzebis mier Seda oRu- zebis Seviwroebas, gacilebiT gviandeli ambavia im movlenebTan SedarebiT, romlebic oRuzuri modg- mis fesvebs Seexeba da romlebic ramodenime aTasi wlis win moxda. Aam movlenebSi ki dede gorgudi monawileobas ver miiRebda. es SeuTavsebloba ze- moT naxsenebi Sesavlidanac naTlad Cans. imis mag- ivrad, rom dede gorgudma bolo droindeli oRu- zebi icons, laparakia mis mier pirveli oRuzebis cnobaze. arada oRuzi xalxis istoriuli Zirebi samiaTas wlze mets iTvlis. Y 11. yovelive es dasturdeba merve moTxrobiT, romelsac aRniSnuli wignidan informaciis saxiT viZlevi. iq ase weria: 19 es ase ikiTxeba: “basaTis mier Tafagozis mokv- dinebis ambavs gadmoscems”. Tafagozi warmodgenil- ia rogorc Zlieri da giganturi pirovneba, ro melsac Sublze erTi Tvali aqvs. sityva-sityviT saxeli Tafagozi, anu kefaTvaliani (Scheitel - Auge) swored am Tvalis gamo ewoda. es swored is arse- baa, romelsac berZnebTan ciklopi ewodeba, gansa- kuTrebiT homerinkinis mzgavsia da sxva ciklopebis Sesaxeb ufro met informacias gvaZlevs. 12. Tumca male davrwmundebiT, rom oRuzuri ciklopi beZnulisagan ki ara, piriqiT, berZnuli cik- lopia oRuzurisgan gadmoRebuli. Tu berZnebis ciklopi uZveles dros ganekuTneba, maSin unda iTq- vas, arc oRuzebisaa imdenad gviandeli, rom rogorc aqaa gayalbebuli, dede gorgudis Tanamedroved iqnas miCneuli, rameTu aRniSnul TavSi dede gor- guds mxolod imitom ki ar gzavnian TafagozTan, rom masTan molaparakeba awarmoos da bolo mou- Ros oRuzebis winaaRmdeg SuRls, aramed igi aRniS- nul SemTxvevaSi imitomac gamoCndeba, rom mas Sem- deg rac basaTi Tafagozs moklavs, mas mxiaruli simRerebi uZRvnas, dalocos da xotba-dideba Sea- sxas. Mmeores mxriv ki am Tavis dasawyisSi saubaria oRuz xanze, romelic oRuzebis winaprad gvevline- 20 ba. agreTve sxav oRuzi bekebi, gansakuTrebiT ki ciklopze gamarjvebuli basaTis mama moxuci aruzi warmoCenilni arian rogorc misi Tanamedroveni. es kidev erTi dasturia imisa, rom dede gorgudi uZveles droSi gadayvanilia mxolod da mxolod avtorebis survilisamebr. imis gamo, rom rogorc oRuzuri, aseve berZnuli ciklopis Sesaxeb infor- macia mxolod miTebisa da legendebis doneze ar- sebobs, SeiZleba vivaraudoT, rom maT erTiani isto- riuli Zirebi gaaCniaT, miuxedavad imisa, rom amis ganmarteba da gaazreba erTi SexedviT SeiZleba Znelic iyos. 13. araviTari safuZveli ar gamaCnia, eWvi Sevi- tano imaSi, rom arsebobda pirovneba, romelsac dede gorgudi erqva. Tumca igi, rogorc zemoT- moyvanili Sesavali, sxva faqtebi da Tavad oRuz- namec adasturebs, cxovrobda Semdegi Taobis oRu- zTa epoqaSi,romelTac xelisufleba mamaTa Semdgom Caigdes xelT. Ddarwmunebuli var, igi rigorc Zli- er xandazmuli, gamocdilebiT aRWurvili pirovneba, marTlac, oRuzebis Wkviani mrCeveli da mexotbe iyo. amas isic adasturebs, rom mas metsaxelad papa, anda mama (xalxis mama i.m.) Searqves. agreTve dar- wmunebuli var, rom mas dagrovili hqonda mravali mama-papeuli informacia, romelTac Tavis Taname- droveebs gadascemda, anda axlandelisgan sruliad gansxvavebuli formiT dautova momavals. rogorc 21 viciT, andazebi da ZiriTadi wes-Cveulebebi, romle- bic mis xalxSi arsebobda, upirvelesad swored dede gorgudis mier iqna Segrovebuli da oRuz- nameSi aRnusxili. Tumca aRmosavlelebisTvis dam- axasiaTebeli JamTaRrevis miuxedavad, dede gorgu- dis oriaTasi wlis winandeli ambebis Tanamonawiled miCneva, da im drois pirovnebebis Tanamedroved aRi- areba, ubralod, SeuZlebelia. Ddarwmunebuli var, aRniSnuli wigni misi werilobiTi variantis, an ze- piri gadmocemebis safuZvelze mesame piris mieraa Sedgenili da dede gorgudi mainc da mainc maT dros Tu ar cxovrobda, yovel SemTxvevaSi, xandaz- mulTa mier axalgazrdebisadmi brZen damrigebe- lad, pativsacem da aRiarebul pirovnebad iracxe- boda. amas is garemoebac mowmobs, rom dede gorgudi arsad Tavis-Tavze ar laparakobs, yovelTvis Cndeba rogorc brZeni mrCeveli, anda locva-kurTxevis aR- mvleneli. Tumca iman, rom namdvili avtorisa da Semdgenelis Sesaxeb informacia ar gagvaCnia, wignis siZvele eWv qveS ar unda daayenos. amis dasasab- uTeblad, sul cota, erTi ram SemiZlia vTqva: sak- marisia Tvali gadavavloT osmaloTa istoriis sarbielze gamoCenas da yvelaferi naTeli gaxdeba. Ees mxolod TaTrul-Turquli enebis aRreviT ki ara, avtoris stilis uRirRelobiTa da mouqnelo- biTac mtkicdeba. ase rom, orive es (stilis uRir- Reloba da mouqneloba) osmalos imperiamdeli enobrivi mdgomareobaa. Ppirveli furclis meore 22 gverdze vinme osmalos mier amgvari dasaTaureba, vimedovneb, ufro naTels gaxdis Cems msjelobas oRuzuri enis Sesaxeb. 14. es sxva araferia, Tu ara oRuznames Ses- avalSi Cems mier daxasiaTebuli TaTrul-Turquli ena. “mogonebebi aziaze” 1 tomi, gv.165-166. oRuzebi imTaviTve Turqebisa da TaTrebis erTianobis (Ser- wymis) Sedegad Camoyalibebuli xalxia, radganac mogolis SviliSvili oRuz xani orive maTgans Ta- visi xelisuflebis qveS aerTianebda. (iqve, gv. 158). oRuzis sikvdilidan didi xnis ganmavlobaSi, eWvgareSea, mis xalxebSi mravali cvlileba moxda, maTi erTi nawilisagan axali xalxebi warmoiSva, nawilma ki saxeli Seicvala, ramac SemdgomSi axa- li dialeqtebis Camoyaliba ganapiroba. Tumca oRuzTa STamomavlobis sworxazovani ganviTarebac arsebobs. iyvnen iseTebic, romelnic oRuzTa saxels amofarebulni TavianT enas icavdnen da Taobidan- Taobas gadascemdnen. Aase rom aq saubaria osmal- uri dinastiis fuZemdeblis osmsn 1-is mamis arToR- rulis xanamdel periodze. amis dasasabuTeblad bizantiel istorikosebze dayrdnobiT SemiZlia vTqva, rom maTi pirvel xelisufalTa kvali midis duz alfamde, romelic uSualod oRuzTa Stos ganekuTneba. misi vaJi oRuz alfi (sxvanairad mas suleimansac uwodeben) berZnebTan brZolis Sede- gad mcire drois monakveTSi Zlieri xelisuflebis 23 mflobeli gaxda. oRuzi alfis vaJis arToRrulis dros oRuzebma Tavriis (yirimi) SigniT bevri mi- webi dai pyres. bolos misma vaJma osmanma dinastias Tavis saxeli uwoda. (STriteri popularuli mo- gonebebi 3-e tomi, gv. 531-533.) amasve Seesabameba deguignesis masala, rimelic man aRmosavlelebSi Sekriba. igi amtkicebs, rom guzebi, romelTac Turqmenebi ewodeba, igive oRuzebi arian, maTgan ramdenime jgufi evropaSi gadasula da iq uzebad wodebulan. albaT es uzebi uziis qveynidan Camov- idnen da bizantielebis mier Seviwroebul da gan- devnil iqnnen kavkasiis mimarTulebiT. STriteri, 3-e tomi, gv.807. Tavis mxriv im Turqmenebs seljuke- bi xorosnidan gauZevebiaT da iq Tavad damkvidre- bulan. amis Semdeg gadasaxlebis 611-e wels (1214 qrist.) maT Sah suleimanis meTaurobiT, romelic zemoT moxseniebuli osman 1-is papa iyo, mcire azi- aSi pirveli samxedro laSqroba mouwyiaTs. Tumca monRolebis mier damarcxebulebs gezi azerbaijan- isaken auRiaT. imave Sah suleimanma 616 (1219 qrist.) wels 5 aTasiani jariT kvlav Seutia mcire azias da feredSi gardaicvala kidec. Aam periodisaTvis mis vaJs arToRruls seljukTa qveyanaSi, romelsac iqoniumi ewodeboda, xelisufleba gaeZlierebina. igi gardaicvala 680, Tu 687 wels (1281-1287 qrist.) ris Semdegac misi vaJi osman 1 taxtis mem- 24 kvidre gaxda. Dde guines- hunebisa da Turqebis istoria, 4-e tomi, gv. 353. yovelive zemoTqmulidan cxadi xdeba, rom arToRrulma oRuzuri ena iqoni- umSi – seljukTa qveyanaSi Camoitana. Tumca Cemma yifilma megobrebma raisma da raSid efendim, rom- lebic kargi istorikosebi arian, erTxel saubrisas damarwmunes, rom roca osmanma monarqiis ga- Zlierebis mizniT dapyrobiTi omebi wamoiwyo, mis irgvliv sul 2000 Turqmeni, anu oRuzi iyo. Aaqedan SeiZleba davaskvnaT, rom oRuzuri ena gabatonebul enad ver darCeboda, radganac mcire aziaSi gaba- tonebuli iyo seljukTa ena, romelsac Turquli ena ewodeboda. miuxedavad amisa, aqaurebi orive enaze, Turquladac da oRuzuradac erTmaneTs mS- venivrad ugebdnen, iseve, rogorc dRes rusebi da polonelebi advilad urTierToben. Aase da amgvarad oRuzuri enis faqtori TavisTavad ikarge- ba da mis adgils osmalebisTvis Turquli ena ika- vebs. rogorc osmanma uwoda Tavisi saxeli Tavis qveSerdomebsa da Tavis memkvidreTa mflobelobaSi myof sxvada-sxva xalxebs, aseve Tavis droze Turqme- neTidan Camosulma erT-erTma ojaxma, romelsac seljuki ewodeboda, aq moxseniebul tomTa be- ladebis Zarcvis mizniT Tavisi saxeli Tavissave toms daarqva. Tu saubaria aRniSnuli wignis daw eris Tarixze, maSin unda gaviTvaliswinoT im epoqis 25 pirobebi da gabedulad vTqvaT, igi Oosman pirvelze gacilebiT adre unda daweriliyo. 15. roca axlos gaecnobiT moTxrobas, romelic am statiis Tema gaxlavT, oqsusis qveyanas iqiT – aziis dasavleTiT oRuzebs Soris mobinadre cik- lops naxavT, ciklops, romelic dRemde mxolod Zveli berZnebis azrovnebasa da miTebSi gviZebnia da gvinaxavs. Dda es yvelas gaaocebs. 16. berZnebi ciklopis sam saxeobaze mogviTxro- ben, romelsac Sublze didroni, mrgvali da mo- briale Tvali aqvs. maT es saxeli swored im Tva- lis wyalobiT aqvT mopovebuli, romelic Sublze ubrialebT. rogorc polifems SeuZlia 200 funtis sigrZis yvelaze didi guTani xeliT ataros, sagu- lisxmoa, rom maTac gigantur bay-bay mdevebiviT warmogvidgenen. maT aseve warmogvisaxaven rogorc velur da av adamianebs, romelTaTvisac arc kanoni arsebobs, arc adaT-wesebi da arc religia. swored amitom warmoiSva gamoTqma: wiklopuri cxovreba. es aris im TaviseburebaTa jami, romelic yvela ciklops erTnairad miewereba. 17. ciklopTa pirvel ti ps argos, brontesi da steropesi ganekuTnebian. Aamboben,rom eseni salus- ma Tavis qalTan da dedamiwasTan erTad Seqmna. Eeseni RmerTebi ar iyvnen, magram RmerTTa magvar arsebebad iTvlebodnen. erTxel isini mamam- sa- 26 losma Seborka da jojoxeTSi Cayara. Tumca Sepy- robilni iupiterma gaaTavisufla, raTa misTvis belemniTi (mexis qva) gamosWedaT. isini agreTve ro- gorc mona mWedlebi vulkans emsaxurebodnen da kunZul lufaraze samWedloc ki hqondaT. imis gamo rom belemeniTs sWeddnen, apolom isini sikv diliT dasaja. 18. Cven araferi gvesaqmeba am miTologiur cik- lopebTan. agreTve aravin icis, Tu maT Sesaxeb ra ifiqros. berZeni poetebi TavianT nawarmoebebSi, ubralod, maT saxelebs moixsenieben, romaelebi ki amaT rogorc moesurvebaT ise moixmaren, rac maT nawerebs erTob uRimRamo elfers sZens. eWvgaraSea maTSi pirvel berZenTa mier aRmosavleTidan mot- anili, anda Semdegi Taobebis mier aRmosavleTis qveynebSi Segrovebuli namdvili Tqmulebebic arse- bobs. Tumca imis gamo rom am TqmulebaTa erT nawilSi originaliseul saxelebs berZnuli sax- elebi Caenacvla, nawili berZnuli gamonaTqvamebiT Seicvala da nawili ki, ubralod, redaqtorTa ge- movnebisa da neba-survilis mixedviT Camatebuli teqstebiT damaxinjda, bolo jamSi pirvandeli te- qsti Znelad amosacnobi gaxda. Aise rom Tqmulebad qceuli warsuli ambebisa da pirovnebebis adrin- del mdgomareobaSi dabrunebis mcdeloba amao garjis meti araferia. Ees ise unda moxdes, rogorc makrobusi da ciceroni aRniSnavda, gigantebi, roml- 27 Tac uaRresi sfrTxiliT ekidebian, yovelgvari cxovrebiseuli normis miRma unda ganixilebodnen, raTa SemdgomSi RmeTebis mier TavianTi samkvidroe- bidan maTi gandevnis survilis STabeWdileba Seiqm- nas. 19. ciklopebis meore ti ps arqitekturuli xe- lovnebis is warmomadgenelni ganekuTnebian, romle- bic gigantur Senoba-nagebobebs agvirgvinebdnen. Ggadmocemis Tanaxmad, argusis qveyanaSi vinme namd- vili proatusis mier liqiidan mowveuli Svidi ciklopis mier aSenebuli qalaqi tirinfi arsebob- da. Yyvelaze patara qvac ki, romelic am qalaqis irg vliv aRmarTul galavanSi yofila Catanebuli, uRelSi Cabmul ramodenime cxovels Tu SeeZlo moetana. gadmocemis Tamaxmad, qalaq mikonas irgv- liv Semovlebuli kedlebic swored maT mieraa aSenebuli. straboni aRniSnavs, rom nauflas siax- loves mdebare gamoqvabuli, romelsac sami la- birinTi aqvs, ciklopebis naxelavi unda iyos. Aami- tomac Tu vinme gasaocar, an sakvirvel saqmes iqms, ciklopur TamaSs uwodeben. cxadia, aseT SemTx- vevaSi maTi simaxinje da calTvaloba ar igulisx- meba. igulisxmeba maTi giganturi saqmis miTologi- uri ciklopebis saqmeebTan mzgavseba. rogorc ityvian, Roburque et vires et doli erant in operibus.—kacobi- sa da moxerxebulobis Zala saqmeSi Cans. 28 20. aq saWiroa vigulisxmoT albanebi, romlebic dasavleT iberiasa da aRmosavleTSi kaspiis zRvas Soris binadrobdnen. maT Cvevad hqondaT qceuli ciklopuri cxovrabis wesi, rameTu isisni tanwer- wetani iyvnen, ZiriTadad miwaTmoqmedebasa da mecxo veleobas misdevdnen. imis gamo rom ciklopebs kaci- Wamiebad miiCnevdnen, skifebs, romlebic CrdiloeTis siaxloves cxovrobdnen, ciklopebs uwodebdnen. Ees imitomac xdeboda ase,rom maT marTlac abralebdnen kaciWamiobas. 21. meore ti pis ciklopebi saerTo warmosaxvis nayofia da sinamdviles ar Seefereba. maTgan umrav- lesobam Tavisi saxeli, rogorc namdvili adamianis saxeli da TavianTi tomebis saxelwodebani viTarca namdvilad arsebuli tomebis saxelebi dagvita. Aaq aris erTad-erTi cocxali arseba, romelic Sei- Zleba oRuzebis ciklopTan Sesadareblad gamog vadges. ai es gaxlavT homerosis mesame ciklopi, romelsac polifemi ewodeba. ciklopebi, romlebic Trinakriis, anu siciliis kunZulze cxovrobdnen, SeiZleba mivakuTnoT zemoT moxseniebul mesame klass, radganac arc homeross dauxatavs saWiro doneze da arc redaqtorebs gaumaxvilebiaT yur- adReba maTive simaxinjis gamo. upirveles yovlisa yvela Zveli monacemi – is, rom sicilieli ci plopebi kunZulis pirveli bi- 29 nadrebi iyvnen, is,rom italiidan aq Camovidnen pelegis Semdeg, daaxlovebiT100 wlis mere, da isic, rom mogvianebiT fonikirikTa mier aborigenebad iqn- nen miCneulni – erTmaneTs emTxveva. rameTu isini dasaxlebulni iyvnen eTnas mTis irgvliv, romelic lilibeiSis auzSi tkaca-tkuciT iwvis. Amas ki mi- vyevarT im ideamde, rom isini marTlac samWedlo saqmianobiT iyvnen dakavebulni. ase rom aRniSnuli ciklopebi SeiZleba davaxasiaToT, rogorc vul- kanis rkina-mWedlebi. maTi garegnobis Sesaxeb dabe- jiTebiT is SeiZleba iTqvas, rom isini Zalzed dide- bi yofilan da samarxebSi napovn ConCxebTan maTi identuroba eWvs ar iwvevs. Ees sul cota saSu- alebas iZleva, gamovyoT meore ti pis ciklopebi. Siklopum skopuli-is kldeebi, romlebzec isini binad- robdnen, dRes faraglioniebad iwodebian. Kkatania- nis CrdiloeTis siaxloves, aRmosavleT sanapiroze sami klde arsebobs, romelTac Val di demonin - (de- monTa samflobelo) ewodebaT. 22. vnaxoT ori ciklopi – oRuzebisa da homero- sisa– romel momentebSi Seesabameba erTmaneTs da homerosi romel wvrilmanebze sdums. amis Tqmis safuZvels is gvaZlevs, rom Cven Tafagozisagan uf ro mets vswavlobT, vidre polifemis Sesaxeb viciT. 23. erT mSvenier dRes erTi oRuzi mwyemsi (Zvel droSi igi pativsacem pirovnebad iTvlebo- da) midis wyarosTan, sadac feria qalwulebi ikri- 30 bebian. igi dauokebeli siyvarulis ZaliT erT-erT maTganTan intimur kavSirs amyarebs. am kavSiris Sedegad feria vaJs Sobs, romelic Zalzed gigan- turia da Tavze erTaderTi Tvali aqvs, swored amitom mas Tafagozs (kefaTvalas i.m.) uwodeben. 24. is faqti, rom homerosi polifems neptunis vaJad miiCnevs, misi warmomavlobis Sesaxeb araviTar informacias ar iZleva. zogierTebi mas neptunisa da nimfa Tuzas, an amfidrites vaJad miiCneven, sx- vebs ki miaCniaT, rom igi elatus nimfa StildesTan, anu aminonesTan kavSiris Sedegad gaCnda. Mmiuxeda- vad am Tvalsazrisisa unda gaviTvaliswinoT, rom elatuses vaJi, marTlac, argonavtebs miekuTneboda da sxvebiviT isic adamiani unda yofiliyo, rom gemSi saxli hqonoda. 25. risis miaCnia, alegoriaa is, rom ciklopebs mxolod erTi Tvali hqondaT imisaTvis, rom TavisT- visac miexedaT, garemoc daezveraT da mezobelsac dasxmodnen Tavs gasaZarcvavad. vfiqrob, alogi- kuria aseTi idea. cal-calke aRebuli, miuxedavad maTi sisworosa Tu cTomilebisa, Oorive ciklopi imitomaa calTvala, rom Semdeg misi dabrmaveba SesaZlebeli iyos. risi Semdgom dasZens, rom mra- vali mowmis Tanaxmad, marTlac arsebobdnen calT- vala adamianebi. es, simarTles ramdenad Seesabameba, CvenTvis mniSvneloba ara aqvs, radganac eseni is ciklopebi ar araian, romlebzec Cven vsaubrobT. 31 26. mas Semdeg, rac axlad gaCenil Tafagozs feria deda safenebis amara miatovebs, oRuzi bekebi mas SemTxveviT waawydebian wyarosTan. aruz gojad wodebuli vinme mxcovani mas iSvilebs, raTa Tavis vaJTan- basaTTan erTad aRzardos. Mmagram igi Zlieria da ZuZus gaSmagebiT wovs, rasac misTvis gamoyofili ZiZebi ver uZleben da erTmaneTis mi- yolebiT kvdebian. saWiro xdeba, rom igi sxvanairad gamokvebon. Uukve wamoCituli igi TamaSis dros Tanatolebs cxvirsa da yurebs moaWams. ris gamoc saxlidan aZeveben. 27. rogorc homerosTan, aseve sxvebTanac cxov rebis am periods saerTod yuradReba ar eqceva. 28. mas Semdeg rac Tafagozs oRuzebi gaaZeve- ben, masTan deda modis da TiTze wamoacvams magiur beWeds, romelic mas maxvilisagan daicavs, raTa mterTan Serkinebisas ar daiWras. Tavis uZlevelo- baSi darwmunebuli vaJi Sav mTad wodebul maRa- li mTis mwvervalze dabinavdeba da Tavs sxvaTa ZarcviT irCens. 29. imis Sesaxeb, rom misi daWra SeuZlebelia, polifemTan araferia naTqvami. Tafagozsa da mas So ris saerTo isaa, rom orive maTgani mTis mwver- valze cxovrobs da Tavisufal, anu ciklopur cxo vrebas eweva. 32 30. platos miaCnia, rom niaRvrisa da zvavis SiSiT adamianebi imTaviTve mTis mwvervalebze dam- kvidrebulan da ciklopic amitom SemousvamT mwv ervalze. Tumca movlenaTa sapirispirod mogviane biT vakeebsa da bolos kvlav zRvis sanapiroebze dasaxlebulan. albaT ciklopebis mTis mwvervale- bze dasaxlebis mizezi adamianTa Semotev ebisagan Ta vis ganridebasa da Tavisufali cxovrebis wesSi unda veZioT. 31. sakvebis mopovebis mizniT Tafagozi adamian- ebsa da cxovelebs itacebs da sWams. imisaTvis, rom igi mospon, oRuzebi Svidjer erTiandebian. Tumca maTi yvela mcdeloba marcxiT mTavrdeba. Zirfesvi- anad moglejili xeebiT SeiaraRebuli ciklopi TiTo moqnevaze ormocdaaT-samoc kacs klavs. isari, xmali da Subi ki mis sxeulze Sexebisas imsxvreva. 32. polifemis winaaRmdeg mzgavsi Tavdasxmebi ar xorcieldeba. piriqiT, kunZul Trinaqriis yvela binadari misi megobrebiviTaa warmodgenili. agreTve arc odiseisa da mis megobrebs gaubedavT aseTi qmedeba. 33. oRuzebi ki TafagozTan mimarTebaSi sxvanai- rad moqmedeben. jer dRiur sakvebad igi samic kacs moiTxovs, Tumca Semdag oRuzebis SemoTavazebul or kacsa da 500 cxvars Tanxmdeba. Ggarda amisa, adamianebisa da cxvrebis Sesawvavad mas or oRu- zsac gamouyofen. 33 34. homerosis SemTxvevaSi polifemis kvebis Ses- axeb araferia cnobili, garda imisa, rom igi kun- Zulze myofi auracxeli cxvrisa da Txis fariT ikvebeba, gansakuTrebiT ki maT rZes svams, yvels Wams, Rvinos miirTmevs da purs ayolebs. Mmxolod erTx- el, roca odisei 12 megobris TanxlebiT mas gamoqv- abulSi ewveva, igi ar elodeba misi ori megobris Sewvas da moisurvebs isisni umad SeWamos. 35. manam sanam kvlav im xandazmuli qalis jeri dadgebodes, romelmac Tavis droze ufrosi vaJi misca Tafagozs SesaWmelad da axla ki umcrosi, Tanac nabolara vaJic unda gaimetos, SeTanxmeba wesisamebr sruldeba. es qali SesCivlebs basaTs, romelic Tavis droze TafagozTan erTad izrde- boda da odesRac lomis rZiT ikvebeboda. Mmiuxe- davad mSoblebisa da mTeli oRuzi bekebis mcde- lobisa, xeli aaRebinon am uazro mcdelobaze, basaTi mainc ar iSlis Tavisas. igi mtkiced gadawy vets, Tafagozs SeebrZolos da oRuz xalxs es ubedureba moaSoros. SubiT, xmliTa da mSvild-is- riT SeiaraRebuli im kldovans mimarTavs, sadac Tafagozia dabinavebuli. igi isars uSedegod is- vris. Tafagozi mas advilad Sei pyrobs da gamoqv- abulSi mihyavs, raTa saRamoze Seawvevinos da vaxS- mad miirTvas. 36. odisei cnobismoyvareobis gamo Tavis mego- brebTan erTad maSin ewveva TrinaqriaSi polifemis 34 gamoqvabuls, roca igi Sin ar aris. Tavidan cik- lopis mimarT cudi ganzraxva aravis amoZravebda. odiseisa da basaTs Soris saerTo Tviseba is aris, rom oriveni Sepyrobil iqnnen gamoqvabulSi da maT mxolod imaze uwevT fiqri, rogorme daixsnan Tavi. 37. basaTi masSemdeg, rac Tavdasxmidan Tav- dacvaze gadadis da Tafagozis CvenTvis cnobili mosamsaxureebidan Seityobs, rom igi mxolod Tval- Si SeiZleba daiWras, xanjals cecxlze axurebs, raTa ZilSi myof Tafagozs Tvalebi amouwvas da dasTxaros. roca ganzraxulis ganxorcielebas Seudgeba, Tafagozi ise daiRrialebs, rom Sezanza- rebuli mTebi bans gamoscemen. 38. aq basaTsa da odiseis Soris erT Sesatyvi- sobas vamCnevT: isic gamoqvabulSi yofnisas zeiTu- nis sars cecxlze gaaxurebs da mZinare polifems TvalSi atakebs, ciklopi tkivilisagan ise daiRria- lebs, rom kldeni Sezanzardebian. 39. polifemsa da TafagozSi yuradRebas isic i pyrobs, rom orive es giganti garda Tvalebis daTxriT gamowveuli pirveli tkivilisa, romlis gamoc myisierad aRrialdebian, sxava rime damTrgun- vel tanjvas ar ganicdian. 40. polifemis SemTxvevaSi SeiZleba aseTi kiTx- va gaCndes, odisei ratom ar klavs mas da mxolod daabrmavebs? Tavad homerosis pasuxi aseTia: imis 35 gamo, rom odiseisa da mis megobrebs Zala ar Sesw- evdaT gadaegorebinaT qva, romliTac gamoqvabulis kari iyo Caxergili, ciklops unda ecocxla. Taf- agozs ki gasasvleli aseTi kldis natexiT ar hqon- da Caxergili. Tumca imis gamo rom ciklopi mx- olod TvalSi SegeZlo dageWra, basaTi mis xmalsac unda dapatroneboda, rom igi cocxali ar gadarCe- niliyo da winaaRmdegoba ar gaewia. 41. imisaTvis rom basaTi ar gaeqces, igi Seawve- vinos da Sesanslos, Tafagozi gasasvlels fexebiT Caxergavs da yoCebs saTiTaod uSvebs gareT, Tanac TviTeul yoCs rqaSi xels Caavlebs xolme, raTa basaTi ar gamoeparos. 42. polifemic amis mzgavsad moqmedebs, igi gamo- qvabulis gasasvlelSi jdeba da karSi gasul yo- Cebs xeliT amowmebs, raTa odisei da misi megobre- bic Tu daapireben karSi gasvlas, Sei pyros. 43. ciklopis mosatyueblad basaTi yoCs dak- lavs da ise aatyavebs rom Tavsa da dumas ar mo- acilebs. igi yoCis tyavSi SeZvreba da Tafagozis winaSe warsdgeba. Tavs misi xelebisken gaiSvers, fexebSua gausxlteba da erTi naxtomiT gareT ga aRwevs. 44. imisaTvis rom SigniT darCenili sami mego bari gaaTavisuflos, odisei sam yoCs erTmaneTs gadaabams, am yoCTagan SuaSi myofs mucelqveS amo- 36 farebuli erT-erTi megobari unda gamoeyvana ga- reT. TavisTvis yvelaze Zlier yoCs irCevs, raTa matylian mucelqveS amoefaros. ase da amgvarad isini gamodian gamoqvabulidan. 45. zogierTebma SeiZleba gaikvirvon, iliada da misi megobrebi TiTo yoCma gamoqvabulidan rogor gamoiyvanao? sxvebi ki fiqroben, siciliaSi iseTi yoCebi yofilan, rom erTi cxenis tvirTis waReba SesZlebiaT. Ame ki mjera, rom basaTma iseTi xel- sayreli Sansi airCia, romelic Svid kacs ar miesad- ageboda. albaT esaa mizezi imisa Tu homerosma es xerxi ratom ar airCia. 46. Tafagozsa da basaTs Soris sxvada-sxvagvari molaparakebebi mimdinareobs, amiT pirveli cdi- lobs meore dajabnos. magram araferi gamosdis, bo- los igi marcxdeba, muxls moiyris da basaTs Tavi- sive xmliT moakveTinebs Tavs. Ees ufro vrclad SegiZliaT waikiTxoT moTxrobaSi, romelsac qve- moT gTavazobT. 47. es situacia ver gamogvadgeba imisaTvis, rom Tafagozi polfems SevadaroT, radganac gamoqvabu- lidan TavdaRweuli odisei yoCebs gemSi Serekavs da iqaurobas Sordeba. is mxolod wyalSi Rrmad Sesuli polifemis misamarTiT ironiul sityvebs gaiZaxis. amitomac polifemi misken kldis natexebs isvris da da axali safrTxis SeqmniT imuqreba. 37 odiseis am saqcielsac daufiqrebels uwodeben da kicxaven. Mme mxolod is SemiZlia davamato, rom Tafagozi mzgavs saqciels Tavisi Zalis demonstri- rebis mizniT sCadis da kldis sicarieles, sadac misi xazina inaxeba, erTi xelis dakvriT mxolod imitom angrevs, rom mis qveS basaTi moiyolios. Ppo- lifemi, sanam Tvalis Cini edga, odiseis saxels rom ekiTxeba, igi arasworad pasuxobs. Tafagozi ki imave SekiTxvas masSemdeg svams, rac Tvalis Cins hkargavs, basaTi Tavis saxels ar malavs da bolo dros misi ojaxis Tavs datexil ubedurebebSi Tafagozs ad- anaSaulebs. 48. am Sedarebis Semdeg advlad SeiZleba iTq- vas, rom oRuzi avtori- vinc ar unda iyos igi- da homerosi erTsa da imave gigantze saubroben, anda orive moTxrobis safuZvels erTi da igive Tqmule- ba warmoadgens. radganac amgvari miTologiur am- bebSi, ragind saxva-dasxva drosa da sivrces ar unda ganekuTnebodnen isini, SeuZlebelia amdeni damTxveva da mzgavseba SemTxveviTi iyos. ra Tqma unda mzgavseba naTeli da eWvSeuvali faqtebiT kidev ufro damajerebeli xdeba. Mmagram arseboben CemSi ukmarisobis gamomwvevi iseTi mizezebi, romle- bic oRuzuri ciklopis homerosisgan gadmoRebis faqts gamoricxaven. eseni qvemoT moyvanili faqtebia: 38 49. jer arTi, aRmosavlelebi arasodes ic- nobdnen berZnul miTologias. imis gamo rom es qmnilebani miTologiuri TvalsazrisiT maTTvis sruliad gaugebari iyo, isini homerosis nawarmoe- bebs ver gadaTargmnidnen. Tavad aziuri enebi amgvar saWiro Temebsa da gamonaTqvamebze uars ambobdnen. aqliani Tavis “istoriul wyaroebSi” (12.gv.48) am- bobs, rom indoelebsa da sparselebs homerosis le- qsebis wakiTxva TavianT enaze uyvardaT. Tumca ma- sac bolomde ar sjera es da dasZens, rom Tavad amis mTqmelTac araviTari istoriuli sabuTi ar gaaCniaT. Tavis “dinastiis istoriaSi” (gv.40) ab- dul ferejic saubrobs romeliRac siriul Targ- manze. igive abdul ferefji 148-e gverdze dasZens, es sxva araferia, Tu ara Teofil astronomus fon edisas mier iliadas ori wignis bolo dros Ses- rulebuli Targmani. fabriciusi Tavis “berZnul Bbibliografiis” 250-e gverdze aRniSnavs, rom am patara fragmentebis Sesaxeb sirielebis wignTa siaSi araviTari monacemi ar Sexvedria. Ddio qrisostomusi 53-e oratoriaSi indur Targmans imeorebs. Mmagram amas Tavadve uaryofs da dasZens, rom mraval brahmans gaegona homerosis saxeli, Tumca maT ar icodnen es ra aris, cxoveli, mcenare, Tu sxva ram. Tu lobbe Tavis “axal bibliografi- aSi” (gv.257) vatikanis wignTsacavis xelnawerTa Soris yvelasTvis ucnob sparsel homeross moixse- niebs, bunebrivia, es ise unda ganixilebodes, rogorc 39 mtknari sicrue. D Tu azielebi homeross Trgmanis meSveobiT ar gascnobian, maSin gamodis, rom isini arc mis polifemis Sesaxeb moTxrobebs icnobdnen. 50. sxva mxriv ki oRuzuri ciklopis cxovreba dabadebidan sikvdilamde mTeli sizustiTaa aRwer- ili. Hhomerosis monaTxrobi ki, romelic polifenis cxovrebas exeba, amis fonze erTi fragmentis, an ambis erTi monakveTis STabeWdilebas tovebs. aq swored adamianebis mzgavsebis amsaxvel Strixebze ufro metad saziaro miznebi iCens Tavs. naTlad Cans, rom ambis Sesaxeb oRuzi avtori ufro in- formirebulia, vidre homerosi. Ees miTi oRuzuri rom ar yofiliyo, gana oRuzi avtori, romlis vi- naobis Sesaxebac Cven araferi viciT, SesZlebda am- bavi ase dawvrilebiT da naTlad gadmoeca? Eeseigi, aRniSnuli miTi dede gorgudamde werilobiTi te- qstis saxiT romc ar yofiliyo, SesaZlebelia ze- pirsityvierebis saxiT moaRwia da CvenTvis ucnobma avtorma Zalzed ostaturad moargo igi cnobil oRuzur ambavTa cikls. 51. amitomac darwmunebuli var, rom homerosma aziaSi mogzaurobisas Tafagozis zRapari moismina. Yyovel SemTxvevaSi, roca amaTu im ambis gacnoba mTargmnelis meSveobiT xdeba, teqsti arasrul sax- es iRebs, Cans, homerosic Seecada am ambis ZiriTadi Strixebi Tavis polifemSi gadmosces. SeiZleba, man es ambavi ionis maxloblad Tavad moismina. radganac 40 oRuzTa erTi Sto, vin icis ra saxelwodebiT, pria- mis mokavSire iyo da troas alyis dros berZenTa winaaRmdeg ibrZoda. ase da amrigad, Tafagozis zRapari mcire aziaSi iqna Camotanili da homero- sis dros rogorc axali Rirssaxsovari advilad dasamaxsovrebeli gaxda. Tumca homerosma Tavisi Sexedulebisamebr gamoiyena igi. naTelia, rom kar- gad Camoyalibebuli ciklopis zRapari, homerosis- gan damoukideblad, farTod iyo gavrcelebuli im xalxebSi, romlebsac berZnebi barbarosebs uwo- debdnen, amitomac berZnul teqstebSi amokiTxuli yvela ambis berZnebis kuTvnilebad gamocxadeba, us- amarTloba iqneboda. Mme berZnebis araerT mec- nierul warmodgenasa da monacemebze dayrdnobiT davasabuTe, rom isini axlo aRmosavleTidanaa aRe- buli. naxe: aCrdilis wigni, gv.441. SeniSvna 2.615. SeniSvna 1 da 824. SeniSvna. samefo Canawerebis wignSi gv. 20. SeniSvna 1. mogonebebi aziaze 1tomi, gv. 1.2. aq Cven vxedavT imier aziasTan mWidrod dakavSirebul zRaparsa,Tu legendad qceul moTxrobas, romlis Sesaxebac berZnebi amboben, rom amas Cvens ciklopebTan araviTari kavSiri ar aqvso. radganac isini, marTalia ciklopTa sam ti ps ga- nixilaven, magram Tundac erTs iseT srulyofils ver qmnian, rogoric oRuzebma dagvitoves. 52. roca sakiTxs am konteqstSi ganvixilav, miC- ndeba STabeWdileba, rom evropaSi adamianur sakiT 41 xebTan dakavSirebul uZveles codnas, romlis Ses- axebac dRemde Aarvin laparakobs, warmogvidgenen xolme rogorc aziis Sesaxeb mogonebebs. winamdebare wignis originalur teqsts bwk- areduli Targmanic unda davurTo, raTa amaTu im momaval mecniers saqme gavuadvilo. Dan Tu vinmes is ena ecodineba da gadawyvets sxva axloaRmosav- lur teqstebSic gahyves oRuzuri ciklopis kvals, vfiqrob, aziuri da berZnuli ciklopebis mzgavseba- Sesabamisobebs roca ixilavs, Tavs bednierad CaTv- lis. Dda es veraviTar SemTxvevaSi ver CaiTvleba amao garjad. imisaTvis, rom naTeli Segvaqvs war- sul bundovanebaSi, odanav mainc madlierni iqnebian isini, vinc momavalSi am naSromiT isargebleben. mravali Secdomaa originalur xelnawerebSic, romlTac sxvada-sxva gadamwerTa xelSi gauvliaT, esec bunebrivia, radgan Zvel droSi sxvanairad verc iqneboda. Mme mas ise vbeWdav, rogorc vici. Tumca aqacaa iseTi Secdomebi, romlebic Znelad iSifreba, azrs amaxinjebs da rig SemTxvevebSi mT- lad gaugebars xdis mas. amgvar sityvebTan mimarTe- baSi frCxilebSia Casmuli is varianti, romelic me mimaCnia sworad. maTTvis, vinc ena icis, is mcire Secdomebi, romlebic Cems TargmanSia, TavisTavad advilad gasagebi iqneba. 42 basaTis mier Tafagozis mokvlis ambavi 43 xano Cemo, erT dRes, roca oRuzebi TavianT mamulSi mSvidobianad isxdnen, moulodnelad momx- durni daesxnen Tavs. isini Ramianad aiyarnen da roca garbodnen, gzad aruz gojas Cvili vaJiSvili dauvardaT. erTma Zu lomma i pova igi, waiyvana Ta- visTan da gazarda... gamoxda xani da oRuzi xalxi kvlav Tavis adgil-mamuls daubrunda. oRuz xanis kaci, ro- melic remas mwyemsavda movida da ambavi moitana. Tqva: “xano Cemo, lelianidan erTi lomi gamodis, adamianiviT daxtis da daiareba. cxens erTi da- kvriT dascems da sisxlsa swovs.” Aaruzma Tqva: “xano Cemo, es albaT Cemi is qorfa vaJiSvilia, romelic maSin damekarga, roca gavrbodoT?”bekebi amxedrdnen da lomis bunags moadgnen. Llomi gaaqcies da biWi Sei pyres. Aaru- 44 zma vaJi Sin wamoiyvana. Mmoilxines, Wama-sma gama rTes. magram biWs rogor ar dauyvaves, rogor ar ecadnen, ar gaCerda, Tvali erTTavad lomis bunagi- saken eWira da erT dRes gaiqca kidec. Kkvlav daiWires da moiyvanes. Ddede gorgudi movida da Tqva: “Svilo Cemo, Sen xar adamiani. nu iqnebi cxovelis Tanamosaubre. Mmodi saukeTeso raSebs Semoajeqi da saqme karg jigitebTan daiWire! giam seljuki hqvia Sens ufros Zmas,Sen ki basaTi gerqvas! saxeli me mogeci, Rmer- Tma ki dRegrZeloba mogces!” erT mSvenier dRes oRuzis jamaaTma gaiialaRa. Aaruzs erTi mwyemsi hyavda. saxelad gonur goja sari Cobans (Savgvremani moxuci, yviTeli mwyemsi i. m.) eZaxdnen. oRuzTagan masze uwin aravin avidoda mTaSi saialaRod. iq yvelasTvis kargad cnobili erTi wyaro iyo, romelsac uzun bulags (grZeli wyaro i. m.) eZaxdnen. im wyarosTan feriebi dafre- niliyvnen. Uuecrad cxvris fara dafrTxa. Mwyemsi gaujavrda winmaval mamal Txas da gza gadauWra. Uuceb dainaxa, frTa-frTas gadanaskuli feriebi dafrinaven. Mmwyemsma nabadi moisrola maTken da erT-erTi feria qalwuli Sei pyro. survili moeZa- la da gulSi Caixuta... cxvrebi ufro metad dafrTxnen. mwyemsi dafantuli farisaken gaiqca. 45 feriam ki frTa frTas Semohkra da gafrinda, Tanac kacs uTxra: mwyemso, weliwadi rom Sesruldeba, modi da amanaTi (bavSvi i.m.) Caibare! Tumca Sen amiT Tavs ubedureba daatexe oRuzebs!” mwyemsi SiSma Sei pyro. Tanac qalTan ganSorebam daaRona da gaayviTla. Ggavida dro da oRuzebma kvlav gaiialaRes. Mmwyemsic kvlav mivida im wyarosTan. cxvari kvlav dafrTxa. Mmwyemsi win wadga. dainaxa, rom xorcis goraks sZinavs, Tanac Zlier brwyinavs. Aam dros feria qali mofrinda da uTxra:” mwyemso, esaa Seni amanaTi, modi Caibare! Tumca amiT ubedureba daa- texe oRuzebs!” Zlier gaikvirva mwyemsma, roca es xorcis masa xelSi aiyvana, myisierad daagdo,Uukan mobrunda da qvebi dauSina. rac ufro bevrs urty- amda, miT ufro izrdeboda es xorcis xrova. Mmwy- emsma miatova da gaiqca, bolos dafantul cxvris faras miaSura. Turme im dros baadur xani saseirnod gamosu- liyo bekebTan erTad. isinic am wyarosTan movidnen da naxes, rom raRac sakvirvels dapirqvavebuls sZinavs. bekebi ver mixvdnen, raa. irgvliv Semoex- vivnen. jigitTagani cxenidan Camoxda, miuaxlovda mas da dahkra. ramdenjerac dahkra, xorci imden- jer gafuvda. ramdenime jigitic CamoqveiTda da 46 maTac dahkres. isini scemdnen, es ki yvela darty- maze sivdeboda.Aaruz gojac Camoxda, manac daartya da SeajanjRara. uceb fexiswveri wamoedo da am xorcis naWers Semovlebuli apki gaxia. iqidan didi Cvili vaJi gamoCnda. tani adamianis tans miugavda, kefaze ki erTad-erTi Tvali hqonda. aruzma ai- yvana es Cvili da mas kalTa Semoaxvia. Tqva:”xano Cemo, es me momeciT, Cems vaJiSvilTan busaTTan er- Tad gavzrdi!” Bbaadur xanma:”Seni iyos!-o” – uTxra. Aaruzma Tafagozi saxlSi moiyvana. brZana da ZiZa movida. ZiZam Cvils ZuZu misca. bavSvma erTi mowoviT mTeli rZe gamoacala. meore jerze sisx- li moswova, mesamed ki Ronemixdili qali sicocx- les gamoasalma. ramodenime ZiZa mouyvanes, Taf- agozma yvela maTgans suli amohxada. Mmixvdnen,rom saqme ase ver gagrZeldeba. “rZiT gamovkveboTo!” Tqves. dReSi erTi qvabi rZe ar hyofnida. Kgamokvebes, gaizarda, siaruli daiwyo. Uukve gareT biWebTan TamaSobda. magram bavSvebs zogs cxviri, zogs yure- bi moaWama. Bbolos misgan Tavmobezrebul jamaaTs moTminebis fiala aevso. Aatirebulebma aruzs Ses- Civles. Aaruzma Tafagozi scema, gaTaTxa, aseTi saqcieli aukrZala. Tafagozma Tavisi ar daiSala. aruzi iZulebuli gaxda, igi saxlidan gaagdo. M 47 movida Tafagozis feria deda da mas TiTze beWedi wamoacva. “Svilo, vinZlo isari ar gagerWos, sxeuli xmalma ar dagiseros!”-o uTxra. Tafagozi oRuzebisgan wamovida da maRal mTaze dasaxlda. mavanT Saragzaze dauxvda, adami- ani motaca, did yaCaRad iqca. Mmis winaaRmdeg ramodenime kaci gagzavnes. isari esroles, ar gaer- Wo. xmali mouqnies, ar gaWra. Subi umarjves, isic uSedegod. Mmwyemsi Tu menaxire, Tafagozma yvela Sesansla. Mmere ki oRuzebs miadga da aqac kaciWa- miobas mihyo xeli. oRuzebi Seikribnen da mis wi- naaRmdeg amxedrdnen. Ees rom Tafagozma dainaxa, Zlier ganrisxda. Ddidi xe moglija da maTken gas- tyorcna. erTbaSadOormocdaaTi-samoci kaci ga- moasalma sicocxles. jigitTa meTaurs gazans iseTi dartyma miayena,rom TvalT daubnelda. Ggazanis Zmam garagunam Tafagozis xelSi ga- nuteva suli. dozanis vaJi alf rostomic daiRupa. iseTi falavani, rogoric uSun goja oRli iyo, mas Seakvda. Mmisma Zmebmac Tafagozis xelSi dalies umanko sulebi. Mmasve Semoakvda rkinis samosiani mamagic. sisx- lianulvaSeba buqduzic masTan brZolaSi damar- cxda. Tafagozma TeTrwvera aruz gojasac sisxli arwyevina. Ggian seljuks naRvlis buSti gauxeTqa. 48 oRuzebma Tafagozs veraferi daakles da Tavzar- dacemulebi ukan gamoiqcnen. Tafagozma maT gza gadauWra da ukan daabruna. mokled, oRuzebma Svi- djer scades bedi da Svidjerve damarcxebulebi uku iqcnen. oRuzTa mamuli gaavebuli Tafagozis mona-morCilad iqca. wavidnen oRuzebi da dede gorguds uxmes. bWo- ba gamarTes da gadawyvites: “modi wili gamovuyoT, xarki gadavuxadoT!” dede gorgudi TafagozTan gaagzavnes. Mmivida, miesalma da uTxra: “Svilo Tafagoz, oRuzTa samflobelo Sens mona-morCilad iqca, mTlad gaveranda. Mme gamomgzavnes SenTan mo- salaparakeblad. Aamboben,Mmzad arian, drogamoSve- biT wili mogcen.” Tafagozma miugo:”dReSi samoci kaci momeciT SesaWmelad!” dede gorgudma uTxra:”am angariSiT aravis datoveb SeuWmels, yvelas bolos mouReb. Mmagram Cven SegviZlia, dReSi ori kaci da xuTasi cxvari mogceT!” Ddede gorgudma es rom uTxra, Tefegozma upa- suxa:” kargi, egre iyos! magram amaT garda ori kacic gamomiyaviT, rom saWmeli momixarSon, me ki arxeinad vWamo!” Ddede gorgudi gamobrunda oRuzTa mamulSi da uTxra maT: “ bunlu goja da iafagli goja (ori moxuci) Tafagozs mieciT, raTa mas kerZi moux- 49 arSon! Ggarda amisa dRiurad or kacsa da xuTas cxvars iTxovs”. xalxi dayabulda. visac oTxi vaJi hyavda, erTi misca, sami TavisTvis daitova. sami va- Jis patronma erTi misca, ori daitova. Ooris pa- tronma ki erTi misca da erTi daitova. iyo erTi kaci, romelsac saxelad gafaggani erqva. mas ori vaJi hyavda. erTi ukve mieca da erTi TavisTvis daetovebina. Aaxla kvlav mas mouwia rigma. zardacemuuli deda gulamoskvnili tiro- da. Turme, xano Cemo, aruzis vaJi basaTi nadavlisT- vis yofila wasuli da swored axla dabrunebula. biWis dedas uTqvams:” basaTi axlaxans dabrunebula brZolis velidan, waval vTxov, egeb nadavli tyve momces da Cemi vaJiSvili gadavarCino!”-o basaTs oqros arSiebiani tyavis qveSagebi gaeSa- la da isvenebda. am dros dainaxes, rom viRac qali modis. igi SigniT basaTTan Sevida, miesalma da ti- riliT uTxra:” mjiRSi ar geteva bumbuliani isari Seni mSvildi gi pyria didi jixvis rqis. Sen yvela gicnobs aq Sida da gare oRuzSi, aruzis vaJo, jigto basaT, gTxov damexmaro! 50 basaTma hkiTxa:” ra gsurs?” qalma miugo:”am undo duniaze erTi kaci gamosula saasparezos, oRuz xalxs ar daaneba ialaRze gasvla. didma da basrma xmlebma erTi balanic ver aasxvi pes. maT, vinc yamiSis Subebs aTamaSeben, ver SeaRwies mis uxeS kanSi. mkvrivi xisagan gamoTlilma isrebma vera daakles. jigitTa meTauri gazani erTi dar- tymiT moigeria. misi Zma garagunac didron xelebSi SemoeWylita. ulvaSebsisxliani bugduz emenic manve dabegva. sisxli arwyevina Sens TeTrwvera mamas. brZolis velze Sens Zmas gians naRvlis buS- ti gauskda da suli dalia. oRuzTa danarCeni bekebic zogi daWra, daasaxiCra, zogi ki mokla. oRuzebi Svidjer ayara da daarbia. xarki isurva, isic miiRo. axla ki dReSi ori kaci da xuTasi cx- vari unda Cvengana. Bunlu goja da iafagli goja gaumweses mosamsaxured. visac oTxi vaJi hyavda, erTi mas misca, visac sami vaJi hyavda, erTi mas misca, visac ori vaJi hyavda, erTi mas misca, me ori myavda, erTi miveci, erTiRa damrCa. Dda axla rigma kvlav me miwia. imasac mTxoven. Oo, xano Cemo, miSvele rame!” basaTs dabindul Tvalebze cremli moeria. Zmis gamo mosTqva, xano Cemo, vnaxoT rogor mosTqva:” 51 Seni odebi kldeze nagebi albaT im gulqvam dagimxo, Zmao! swrafi cxenebi Seni Tavlidan albaT im gulqvam gareka, Zmao! Senni aqlemni im jorcxenebSi albaT im gulqvam gamoarCia, Zmao! saZovarze rom cxvris farebi amogiwyvites, albaT im gulqvam dawyvita, Zmao! saxlSi rom rZali moiyvane gaxarebulma, albaT im gulqvam gagyaraT, Zmao! albaT TeTrwvera is Cveni mama “Svilo!”-s ZaxiliT atire, Zmao! saxeqaTiba Cems dedas albaT tkiviliT guli daswyvite, Zmao! o, maRal mTaTa mwvervalo, Zmao! swrafi mdinaris dinebav, Zmao! Cemi mxar-beWis Zlierebav da Rame Camdgari Cemi Tvalebis sinaTlev, Zmao!” “Zma davkargeo!”- didxans godebda. basaTma im qals erTi tyve misca. “wadi Svili gadaarCine!”-o uTxra. 52 Qqalma is tyve wamoiyvana da Tavisi vaJis sanacvlod misca, Tanac aruzs axara- “vaJi Camo givida!”-o. aruzs gaexarda. oRuzis sxva bekebmac moinaxules basaTi. basaTi mamas xelze emTxvia. mo Tqma-godebiT itires. igi dedis saxlSi mivida. deda Svils daxvda da gulSi Caikra. basaTi dedis xels emTxvia. Sexvdnen da aqviTindnen. oRuzis bekebi Seikribnen. Wama-smis mejlisebi gaimarTa. basaTma sTqva:” bekebo, Zmis sisxli unda aviRo, amitomac minda Tafagozs Sevxvde. ras ityviT?” Aaq gazan beki gamoesityva, vnaxoT, xano Cemo, rogor gamoesityva: namdvil gigantad iqca Tafagozi, caSi amovatriale da ver wavaqcie, basaT! did av qofakad iqca Tafagozi, maRal mTebSi davatrialeT da ver wavaqcie, basaT! cofian lomad iqca Tafagpzi, sqel lelianSi ver wavaqcie, basaT! jigitoba kargi ramea, magram Cemze Zlieri ver iqnebi, basaT! nu aatireb TeTrwvera mamas! nu aaqviTineb TeTrTmian dedas! 53 basaTma miugo:”ucilod unda wavide!” gazanma uTxra:” Sen ici!” mamam Sestira:” Svilo, ojaxs upa- tronod nu mimitoveb, wyaloba miyav, nu waxval!” basaTma miugo:” ara, Cemo Zvirfaso, TeTrwvera mamav, mivdivar!” mamas ar gaugona, samosis saxeluridan erTi bRuja isari amoiRo da welze daimagra. xma- lic Semoirtya. mSvildi mxarze gadaikida, kalTebi aikeca, mSoblebs xelebze emTxvia da gamoemSvido- ba: “mSvidoboT!”- uTxra. Ppirdapir salaxanad wo- debul im kldes mimarTa, sadac Tafagozi iyo dabi- navebuli. N naxa, Tafagozi zurgiT mzes mihficxebia da sZi- navs. maSinve erTi isari amoiRo. Tafagozs mxarSi daumizna da styorcna. isar ar gaerWo, Suaze gada- tyda. kvlav esrola, isic gadaimsxvra. Tafagozma mosamsaxure moxucebs uTxra:” aqaurobis buzebma Segvawuxes!” basaTma kvlav styorcna isari. isic gadatyda. isris erTi natexi Tafagozis win daeca. Tafagozi wamoxta da gaixed-gamoixeda. basaTi dainaxa.xeli-xels Semohkra da gadaixarxara da moxucebs uTxra:” oRuzebisgan kidev erTi Cabut- kunebul-Casaxramunebeli batkani gvewvia!” basaTi win gaigdo da Sei pyro. xeli yelSi Caavlo da iq moiyvana, sadac eZina.igi Ceqmis sayeloSi Caitena da Tqva:” moxucebo, es SuadReze SemiwviT, unda Sevaxra- muno!” mere ki kvlav Zils mieca. 54 basaTs xanjali hqonda. amoWra Ceqmis sayelo da amoZvra. moxucebs hkiTxa:” moxucebo, amisi sik vdilis saidumlo raSia?” upasuxes:” ar viciT!-o. is ki viciTo, Tvals garda rbili arsad aqvso.” basaTi Tafagozis Tmis kidesken wamovida. Tvalis guga au- wia. Caxeda da naxa,rim xorcis Tvali aqvs. Mmox- ucebs mimarTa:” moxucebo, Subi cecxlze gaaxureT!” Subi cecxlSi Caagdes, magrad gaxurda. basaTma gaxurebuli Subi moimarjva. Mmahmadis mSvenieri saxeli axsena, lucvis niSnad xeli saxeze gadaisaxa da Subi Tafagozs ise ataka rom erTba- Sad Tvali dasTxara. Tafagozma ise daikivla, ise daiRriala, rom mTebi Sezanzardnen. basaTi gad- moxta da gamoqvabulSi cxvrebs Seeria. Tafagozi mixvda,rom basaTi gamoqvabulSia. gamoqvabulis gasasvlelSi Cadga. erTi fexi karis erT mxares, mere ki meore mxares miabjina. kari mTlianad gadaxerga da Tqva:” ei, cxvarTa meTauro yoCebo, saTiTaod gamodiT!” yoCebi saTiTaod gamovidnen da mas fexebSua gauZvrnen. igi yvelas Tavze ealerse- boda:” Cemo ToRlebo, Cemo avla-didebav yoCebo, gamodiT!”-o mimarTavda. erTi yoCi wamodga, aqiT-iqeT urqina da win gaiWra. basaTi myisierad swvda yoCs, wa- 55 moaqcua da Yyeli gamosWra. Agatyava, oRond yoCis Tavi da duma tyavs Seatova. basaTi tyavSi SeZvra da gasasvlelSi Tafagozs warudga. Tafagozi mix- vda, rom basaTi cxvris tyavSia. uTxra:” Subla yoCo, Sen ra ici, rom me daviRupebi? ise Seganarcxeb gamoqvabulis kedels, rom dumiT gamoqvabuls gaqo- nav!” basaTma yoCis Tavi Tafagozis xelebisken gaiS- vira. Tafagozma xeli rqaSi magrad Caavlo. roca aswia, xelSi mxolod rqa da tyavi SerCa. BbasaTi Tafagozs fexebSi gauZvra da karSi gasxlta. Taf- agozma rqa Zirs daanarcxa da Tqva:” vaJo, gadar- Ci?” basaTma miugo:” Cemma ufalma gadamarCina!” Tafagozma uTxra, aiRe es Cemi beWedi da TiTze wamoicvi, rom isarma da xmalma veraferi dagak- los!” basaTma beWedi TiTza wamoicva. Tafagozma hkiTxa:” vaJo, beWedi aiRe da TiTze wamoicvi?” ba- saTma upasuxa:”wamovicvi!” am dros Tafagozi ba- saTs miuxta da xanjali mouqnia. basaTi ganze gax- ta da dainaxa, rom beWedi kvlav Tafagozis fexebqveS gdia. Tafagozma hkiTxa:”gadarCi?” basaTma miugo:”Cemma ufalma gadamarCina!” Tafagozma hkiTxa:”vaJo, xedav im gumbaTs?” upasuxa:”vxedav!-o. Tafagozma uTxra:”iq me xazina maqvs. wadi, Cakete, rom im moxucebma ar 56 waiRon!” basaTi Sevida gumbaTSi da dainaxa, oqro- vercxlis xrovaa. es rom ixila, yvelaferi gadaavi- wyda. Tafagozma gumbaTis kari Caxerga da hki Txa:”Sexvedi gumbaTSi?” “Sevedi!-o miugo basaTma. Tafagozma uTxra:”axla ise dagartyam, rom gumba- Tianad miwasTan gagasworeb!” BbasaTma:”ar aris Rm er Ti Tvinier alahisa, mahmadi misi mociqulia!’-o warmosTqva. im wamSi gumbaTi gaiyo da Svid adgi- las Svidi kari ganixvna. basaTi erT-erTi karidan gamovida. Tafagozma xeli gombaTSi Seyo. ise dahkra, rom nakuwebad daiSala. Tafagozma hkiTxa:”vaJo, gadar- Ci?” basaTma upasuxa:”Cemma ufalma gadamarCina!”o. Tafagozma uTxra:”Sen xom ukvdavi yofilxar. im gamoqvabuls xedav?” basaTma miugo:”vxedav!” iman uTxar:”iq ori xmalia, erTi qarqaSiani, meore uqar- qaSo. me mxolod is uqarqaSo xmali momkveTs Tavs. midi is aiRe da Tavi momkveTe!” basaTi gamoqvabulis karTan mivida. Ddainaxa, erTi uqarqaSo xmali ganuwyvetliv qanaobs. ba- saTma gaifiqra:”amasTan sifrTxile mmarTebs!” Ta- visi xmali iSiSvla da uqarqaSo xmals daaxvedra. Mmisi xmali orad gai po. Ggavida da erTi xe Semoi- tana, moqanave xmals miuSvira. xmalma isic gaapo. maSin man mSvild-isari moimarjva da erTi tyorc- 57 niT gawyvita jaWvi, romelzec xmali ekida. xmali Zirs Camovarda. basaTma Tavisi xmali qarqaSSi Caa- go da im xmlis vadas xeli magrad Caavlo. Mmovida da hkiTxa:”ei, Tafagozo, rogora xar? Tafagozma uTxra:”vaJo, jerac ar momkvdarxar?” basaTma upas uxa:”Cemma ufalma gadamarCina!” Tafagozma uTxra: ”Sen sikvdili ar giweria!” Tafagozma xmiT sTqva da vnaxoT ra sTqva: Tvali, mxolod Cemi Tvali! Tvalis gamo maqcie Sen oRuzebis tyved da monad! Sen gamyare Cems WroRa Tvals, o jigito! RmerTma Sen tkbil suls gagyaros! rogorc axla Cems Tvals vdardob, ufalma dRes arcerT jigits ar aRirsos mWvreti Tvali! Tafagozma kvlav daayola: sidan moxvel, Sen jigito, sada myofob? ukunSi rom gza dagebnes, saiT waxval? didi droSiT vin migoZRviT, vin gyavT xanad brZolis velze? 58 Tqvi ra hqvia TeTrwvereba mamaSensa? sircxvilia saxeli ar gaumxilos kacma kacsa. Tqvi,jigito, Tqvi, ra gqvia! basaTma Tafagozs miugo, vnaxoT, xano Cemo, ra miugo: gunorTaji hqvia adgils, sadac vcxovrob! sibneleSi gzas Tu vkargav, RmerTis imeds ara vkargav! didi droSa ukavia baadur xans! brZolis velze gmirad vracxavT salur gazans! Tu ikiTxav dedis saxels,- mkvrivi xea! mamaCemsac Tu ikiTxav,- lomi gaxlavs! saxels mkiTxav,- aruz oRli basaTi var! Tafagozma uTxra: “ZuZumte varT, nu mimeteb sasikvdilod!” basaTma miugo: Se Wkvakuto, TeTrwvereba mamaCemi amitire, TmaqaTiba dedaCemi gamimware. da RviZli Zma giam seljuki momikali, 59 da lamazi rZali ese dagviqvrive. WroRaTvala Zmiswulebi damioble. sanam am basr foladis xmals ar moviqnev, da sanam mag Tavs ar mogkveT fafaxians, da sanam Sens sisxls ar davRvri am miwaze, sanam Cemi giamis Surs ar viZieb, me verafriT movisveneb, ver gagiSveb egre cocxals, ver gagiSveb! aq Tafagozma ase miugo: vfiqrobdi, erTi wamovdge-meTqi, oRuz bekTaTvis micemuli Cemi piroba davarRvio da movspo maT xelSi miminoebi. o, erTxel mainc kargad gamovZRe kacis xorciTa. oRuzTa bekni kvlav Cemze Tu gailaSqreben, vambobdi, waval davimalebi salaxanas maRal kldeebSi da did qvebs vesvri didi mjiRebiT. vambobdi, cidan qva damecema da me im qviT movkvdebi bolos. Sen wamarTvi Tvalis Cini, oi, jigito, 60 Sen gamyare erTad-erT imeds – Cems WroRa Tvalsa, agremc ufalma mag tkbil sulsa gagyaros Sena! Tafagozma kvlav sTqva: TeTrwvereba moxucebi bevrjer amitirebia, im TeTr wvwrTa codom xom ar mogiwia, Cemo Tvalo? TmaqaTiba dedakacnic bevrjer amitirebia, Tvalcremlian im dedaTa codom xom ar mogiwia, Cemo Tvalo? miWamia Zalzed bevri axalgazrda, wver-ulvaSi jerac rom ar amosvloda. im WabukTa codom xom ar mogiwia, Tvalo Cemo? miWamia Zalzed bevri ToTo gogo, xiniani mag xelebis codom xomar mogiwia, Tvalo Cemo? axla rogorc vitanjebi daTxrilTvalis tkiviliTa, RmerTma arvis ar argunos Tvalis tvirTi, Tvalis dardi! 61 basaTi ganrisxda, wamodga da masTan mivida. Tafagozi mamali aqlemiviT muxlebze dasca. jigitma mas misive xmliT mokveTa Tavi. mokveTili Tavi mSvildis kavs wamoacva da gamoqvabulis kar- Tan miaTria. basaTma bunlu goja da iafagli goja maxaro- blad gagzavna oRuzTa samflobeloSi. isini TeTr- rux cxenebs Semoajdnen da gahqusles. oRuzTa mamulSi xma dairxa. cxenispira aruzis saxlSi yasidi mivida. Mmas basaTis sasixarulo ambavi auwya:”samaxaroblo! Tafagozi mokla Senma vaJma!” oRuzis didi bekebic daiZrnen. salaxana kldes- Tan mividnen. wre Sekres da Tafagozis moWrili Tavi SuaSi Camodes. Ddede gorgudi movida da mx- iaruli melodia daukra. uSiSari jigitebis mra- vali Tvgadasavali moyva. agreTve locva-kurTxeva aRuvlina BbasaTs.: roca Sav mTas miadgebi, mTa ganixvnas da gza mogces! adidebul mdinareebze Tu gadaxval, wyali orad gai pos da gza gagixsnas! Zmis Suri jigitu- rad iZie! Uubedurebisgan ixseni didi oRuzi bekebi! yovlisSemZle RmerTma pirnaTel gyos, basaT!-o uTxra. 62 Tqvenc locva-kurTxeva nu mogakldebaT, xano Cemo: roca sikvdili gewvevaT, wminda rwmena ar mo- girRvioT! codvani unetaresi mahamadis, anu mustafas gamo Segindos, xano Cemo, hei! azerbaijanulidan Targmna imir mamedlim 63 informacia “dede gorgudis wignis” Sesaxeb azerbaijanSi, romelic kaspiis zRvis sanapirozea gadaWimuli da aerTianebs ra aziisa da evropis kontin entebs da sadac iuneskos mier daculia mravali isto riuli Zegli, rogorc msoflio kulturuli memkvi dreobis nimuSi, saukuneebis manZilze mSvidodianad Tanacxovrobs, Tavis kulturas, enasa da adaT-wesebs icavs aTobiT eTnikuri jqufi, xalxi da religiuri umciresobis warmomadgeneli. uTvalavia eposi, zRapari da sxva folkloruli nimuSi, romelic uZvelesi droidan am teritoriaze mcxovrebma xalxebma azerbaijanul-Turqul enaze Seqmnes,da odiTganve es enaa maTi erTad-erTi saurTierTo ena. isini Tvalis CiniviT ufrTxildebian TavianT sulier da kulturul faseulebebs. A”dede gorgudis wigni” swored am rigis aramat erialuri kulturuli Zegli gaxlavT. aRniSnuli eposi samecniero wreebs pirvelad 1815 wels germanelma aRmosavleTmcodnem heinrix fridrix fon dicma gaacno. 65 Mmanve germanul enaze Targmna aRniSnuli eposis erTi Tavi, winasityvaoba daurTo da berlinSi gamoaqvayna. 2000 wels azerbaijanSi iuneskos doneze aRiniSna “dede gorgudis wignis” 1300 wlisTavis iubile. amasTan dakavSirebiT azerbaijaneli xalxis sayovelTao liderma heidar alievma ganacxada: “dede gorgudis wigni”,romelic azerbaijaneli xalxis istoriis,eTnikuri mexsierebisa da arqauli cnobierebis sarkea, rogorc Cveni metyvelebis, enis, sulierebisa da sulis simRera udides kulturul-esTetikur mniSvnelobas iZens.” “dede gorgudis wigni”, rogorc eposis nimuSi 12 moTxrobisa da Sesavalisgan Sedgeba. aRniSnul moTxrobebSi saubaria oRuz raindTa sagmiro ambebze. Ddede gorgudi, romelic eposs mogviTxrobs, azerbaijanelTa homerosia da am uaRresad dRegrZelma brZenma ozanma kargad icis azerbaijaneli xalxis istoriuli warsuli. eposis TviTeuli Tavi mdidari mxatruli ferebiT gvixatavs da xotba-didebas asxams azerbaijaneli xalxis miTeologiur msoflmxedvelobas, istorias, wes-Cveulebebs, brZolas, yofa-cxovrebas, enas, sarwmunoebasa da kulturas. Nbolo 200 wlis manZilze “dede gorgudis” wigns, rogorc uZveles eposs germanelma, italielma, rusma, Turqma, holandielma, ingliselma, vengrielma da frangma mecnierebma, msoflios ucnobilesma Turqologebma araerTi fundamenturi gamokvleva uZRvnes da eposis sxvada-sxva qveTavebi, Tu personaJebi Zvel berZnul da 66 romauli miTeologiis personaJebsac ki Seadares da fon diciviT rig SemTxvevaSi “dede gorguds” mianiWes upiratesoba, rogorc maTze ufro Zvel istoriul Zegls. im faqtma, rom aRniSnuli Zegli filologiuri TvalsazrisiT sxva xalxebis itoriul eposebsac exmianeba, igi sxvada-sxva sferoSi moRvawe specialistebis, magaliTad germanistebisa da slavianistebis interesis sferoSi moaqcia. ”dede gorgudis wigni”, romelic azerbailanelma xalxma Seqmna, Tavisi humanizmiT, koloritulobiT, mSvidobismoyvareobiTa da sayovelTao Tanacxovrebis ideiT mxolod azerbaijanisa da Turquli samyaros kuTvnileba rodia, igi mTeli kacobriobis saganZuria. serraf balaxani 67 informacia heinrix fridrix fon dicis Sesaxeb gamoCenili germaneli di plomati da aRmosavl eTmcodne heinrix fridrix fon dici daibada 1751 wels germaniis (prusia) brenburgSi adgilobrivi vaWris ojaxSi. 1769 wels iuridiuli ganaTlebis miRebis mizniT hales universitetSi moewyo. masSemdeg rac akademiuri ganaTleba miiRo, 11 wlis ganmavlobaSi magdeburgis provinciuli xelisuflebis gankargulebaSi muSaobda. Dda aq gansakuTrebuli niWis wyalobiT referentobidan kancelariis gamgis Tanamdebobamde dawinaurda. 1784 wlis 16 maisi, roca igi mefe ufrosi fridrixis mier TurqeTis saelCoSi mrCevlad iqna gamwesebuli, Turqologiisa da gorgudologiis momavli bedis TvalsazrisiT umniSvnelovanesi dRea. fon dicma,romelsac aRmosavleTmcodneobis sferoSi specialuri ganaTleba ar miuRia, aRmosavluri enebi, bunebrivia, upirvelesad Turquli ena stambolSi saelCoSi moRvaweobis periodSi Seiswavla. 1786 wels mefe fridrix uiliam II mas aristokratiul wodebas aniWebs. am droidan igi prusiis TurqeTSi gamwesebul ministrad da sagangebo 68 ufros elCad iniSneba. Turqebisadmi didi siyvarulisa da gansakuTrebuli niWis wyalobiT TurqeTSi dayofili 6 wlis ganmavlobaSi araerTi uiSviaTesi aRmosavluri xelnaweri moiZia. Tavad dicis damowmebiTa da enciklopediuri monacemebiT mis biblioTekaSi 17 aTasi wigni da 856 xelnaweri inaxeboda. xolo aqedan 407 xelnaweri swored aRmosavleTs Seexeboda. misi anderZis Tanaxmad mTeli misi biblioTeka berlinis wignTsacavs gadaeca. Ffon dici, romelic 1790 wels Tavis di plomatiur misias agvirgvinebs,ukve samSobloSi dabrunebuli Turqul, arabul da sparsul enebze Segrovebuli xelnawerebis wardginebas iwyebs. igi 1811 wels “gobusnames” gamoscems, xolo 1811-1815 wlebSi “aRmosavlur ZeglTa rCeuli xelnawerebis” saxelwodebiT mTel Tavis aRmosavlur xelnawerbs aqveynebs. aRniSnul xelnawerTa Soris Tavad fon diciseul TargmanSi mocemulia iseTi nimuSebi, rogoricaa Seix mahmad lalezeris“mizani ezhari”, buzri jumhuris “muzafarname”, qaTibi rumis “miraT-ul-memaliqi”, “oRuzuri wigni”-aforizmebi, oR uzname da “dede gorgudis wignidan” moTxroba, romelsac “basaTis mier Tafagozis mokvlis ambavi” ewodeba. Aamgvari qmedebiT fon dicma didi germaneli moazrovnisa da poetis volfgan goeTes yuradReba da pativic ki daimsaxura. iohan volfgan fon goeTe Tavis “aRmosavleTis da dasavleTis divanisadmi” (samsjavro i.m.) darTul “SeniSvnebisa da msjelobanis” nawilSi 69 fon dics, im gamorCeuli rolisaTvis, romelic man am didi poetis SemoqmedebaSi iTamaSa, calke Tavs uZRvnis. da amiT igi misdami Rrma pativiscemasa da madlierebis grZnobas gamoxatavs. im periodSi man prusiis iseT gamoCenil mecnierebTan erTad, rogorebicaa fridrix avgusti, aleqsandre fon humbolti, Slegeli da Zmebi grimebi, germanuli mecnierebis ganviTarebaSi Tavisi udao wvlili Seitana, riTac germanuli komparativistikis fuZemdebelTagani gaxda. 1814 wlidan h.dicis Semoqmedebis “dede gorgudis wignis” periodi iwyeba. Tavisi xeliT gadaiRo asli “dede gorgudis” wignisa, romelic drezdenis samefo wignTsacavSi inaxeboda da manamde aravis yuradRebas iqcevda, Tavis xelTarsebul egzemplars Seadara, iqidan “basaTis mier Tafagozis mokvlis ambavi” Targmna, winasityvaoba daurTo da gamoaqveyna. Dda amiT germanelma mecnierma oRuzuri eposi msoflio mecnierebas gaacno. Seadara ra eposis erT-erTi personaJi- Tafagozi homerosis ciklops, Rrma analizis Sedegad im azrs miemxro, rom Tafagozi polifemTan SedarebiT ufro arqauli saxea. AaRmosavleTmcodneobis mecnierebaSi Setanili wvlilisaTvis fon dici 1814 wels prusiis mecnierebaTa akademiis sapatio wevrad iqna arCeuli. revan hasanovi 70 saxelTa saZiebeli 1. prelati - kaTolikur eklesiaSi umaRlesi sasuliero TanamdebobaTagani 2. ciklopi - miTiuri giganti, romelsac Sublze erTi Tvali aqvs 3. folianti - folios formatis wigni, misi furclis zoma normaluri wignis furclis naxevars Seesabameba 4. pauli - munsi xalxi, paulusi- munsebi 5. gaia - sinamdvileSi gai unda ikiTxebodes, oRuzebSi tomis saxelia 6. Striteri - germaneli aRmosavleTmcodne da isto rikosi. srulad: iohan goThelfvan Striteri (1740- 1801) 7. deguingesi - Jozef de guingesi (1721-1800). Frangi aRmosavleTmcodne da istorikosi 8. ikoniumi - TurqeTis axlandeli koniis mxare 9. oqsusi - Zvel istoriul wyaroebSi- oqsi, jeihuni (arabebSi), axlandeli amudariis mxare 71 10. polifemi - ciklopi, anu Tafagozi 11. argesi - Zveli berZnuli miTologiuri ciklop Tagani 12. brontesi - Zveli berZnuli miTologiuri ciklopTagani 13. jeolusi - berZnul miTologiaSi cis RmerTi urani 14. lufara - kunZuli saberZneTSi 15. apolo - Zvel berZnul miTeologiasa da sarwmunoebaSi mze, sinaTle, sibrZnis RmerTi da xelovnebis mfarveli.zevsisa da leTanus vaJi 16. makrobiusi - ambrosius Teodosius makrobusi (395-430) Zveli romaeli filosofosi da enaTmecnieri 17. ciceroni - mark tuli, romaeli oratori, politikuri moRvawe da filosofosi (Zv.w. 106- Cv.e.43) 18. argosi - pelegonesSi, Zvel saberZneTSi qalaqi 19. likia - saxelmwifo mcire aziaSi, sitya-sityviT: sineTlis qalaqi. 20. straboni - berZeni istorikosi, geografi (Zv.w. 64/63-Cv.e. 23/24) 21. naufla - qalaki saberZneTSi 72 22. homerosi - Zveli berZeni poeti, poemebis- “iliada” da “odiseis” avtori. (Zv.w.12-11-e saukuneebSi cxovrobda) 23. Trinaqria - axlandeli sicilia 24. fhoniqirebi - finikielebi 25. lilibeiSi - yures saxelwodebaa 26. eTna - mTis saxelwodebaa 27. faraglioni - kunZuli, romelzec ciklopebi cxovrobdnen 28. katania - provincia italiaSi 29. vali di demone - demonTa samflobelo, xeoba. Kkatanias CrdiloeTiT mdebareobs 30. neptuni - romaul miTeologiaSi zRvis RmerTi 31. nimfe Toza - zRvis nimfa Toza 32. amfidriTe - poseidonis meuRle 33. nimfe Stilde - viTom polifemis deda 34. aminone - viTom polifemis deda 35. elatusi - viTom polifemis deda 36. argonavtebi - argo gemis saxelwodebaa, argonavtebi ewodeba maT, vinc iasonis meTaurobiT oqros sawmisisaTvis kolxeTSi Cavidnen 73 37. plato - (platoni) Zveli berZeni idealisti filosofosi (Zv.w.428/7-348/7) 38. aqliani - (klaudius aqlianus)-(170-222) romaeli filosofosi, ritorikis maswavlebeli 39. Teofilos fon edesa - (695-785) surieli mecnieri edesidan (dRevandeli urfa- TurqeTi) 40. fabricius hironumus - italieli mecnieri 1537- 1619 41. dio qrisosTomusi - (344-407) konstantinopolis arqiepiskoposi. Jahones qrisosTomos, anu Johanes fon antioqia 42. friami - heqtorisa da farisinis mama. troas mefe 74 heinrix fridrix fon dicis- “homersosTan SedarebiT axlad aRmoCenili oRuzuri ciklopi”- Sesavali sityvisa da “basaTis mier Tafagozis mokvlis ambavis” mTargmnelebi 1. azerbaicanuli ena - Telman qazumovi (baqos slavianuri universitetis docenti) 2. germanuli ena - heinrix fridrix fon dici (gamoCenili germaneli aRmosavleTmcodne da di plomati) 3. avaruli ena - jamila qeiserovskaia (aema-s* nasimis saxelobis enaTmecnierebis institutis mecnier- TanamSromeli) 4. Cinuri ena - lei Ceni (CineTis saxalxo respublikis gazeT Cineli axalgazrdebis” TanamSromeli) 5. somxuri ena - gafar Caxmagli (TurqeTis erjies universitetis docenti, Jurnalisti) 6. arabuli ena - ahmed sami (egvi ptis ein Semsis unuversitetis docenti, azerbaijanSi egvi ptis kulturuli da saganmanaTleblo centris direqtori) *aema- azerbaicanis erovnuli mecnierebaTa akademia 75 7. sparsuli ena - mohsun nRisilu (aema-s wevr korespodenti, profesori) Sehla abdulaeva (აზერბაიჯანის პრეზიდენტის საქმეთა სამმართველოს პოლიტიკური დოკუმენტების არხივის მრჩეველი ) 8. franguli ena - miSel bozdemiri (safrangeTis inalkos* universitetis prfesori) 9. qarTuli ena - imir mamedli (poeti, prozaikosi da mTargmneli) 10. induri ena - sudha svarnakari (braziliis faraibas saxelmwifo universitetis profesori), 11. xinaliguri ena - zaqir aRaevi (azerbaicanis xinaligis saTemos warmomadgeneli, mTargmneli) 12. inglisuri ena - ana tomsoni (mwerali da mTargmneli) 13. italiuri ena - daniel franzoni (italiis genuas universitetis TanamSromeli, mTargmneli) 14. qurTuli ena - faxraddin faSaevi (azerbaijanis qurTuli kulturis centris- ronahis Tavmjdomare, mTargmneli) 15. lekuri ena - sadegeT qazumova (azerbaicanis gazeT “samuris” mTavari redaqtori, mwerali, publicisti) 16. vengruli ena - erdeli melinda (vengriis eiTvos lorondis universitetis docenti, Turqologi) *inalko- safrangeTis saxelmwifo aRmosavluri enebisa da civilizaciebis instituti 76 17. rusuli ena - seifali hasanovi (baqos slavianuri universitetis docenti) 18. Turquli ena - fiqreT Turqmeni (TurqeTis eges universitetis profesori) 19. TaliSuri ena - mehman gorxmazoRlu (poeti, kritikosi da mTargmneli) 20. TaTuri ena - reSxende bairamova (azerbaijanis TaTuri Temis warmomadgeneli, istorikosi) 21. udinuri ena - robert mobili (azerbaicanis “albanur-udinur - qristianuri” saTemos xelmZRvaneli, baqos saxelmwifo universitetis ufrosi mecnier- TanamSromeli) rafig danagari (azerbaicanis“albanur- udinur-qristianuli saTemos”warmomadgeneli, mTargmneli) 22. ukrainuli ena - mehman salmanovi (ukrainis erovnuli telemauwyeblobis TanamSromeli, mTargmneli) olena semsnCuki (ukrainis erovnuli telemauwyeblobis literaturuli redaqtori) 23. iaponuri ena - takauki iokota murakami (iaponiis oasakas universitetis profesori) 24. berZnuli ena - saida mehdieva ((baqos slavianuri universitetis mecnier-TanamSromeli, azerbaicanis berZnuli sazogadoeba “argos” Tavmjdomare) 25. ebrauli ena - Terane huseinbalaeva (baqos saxelmwifo universitetis docenti) hadas melexi (israelis 3-skolis maswavlebeli, mTargmneli) 77 sarCevi azerbaijanis respublikis prezidentis ilham alievis gankarguleba .................................................4 fon dicisadmi siyvaruliT (Sesavali)...........................9 heinrix fridrix fon dici homerosTan SedarebiT axlad aRmoCenili oRuzuri ciklopi.........................................................................13 “basaTis mier Tafagozis mokvlis ambavi” .................43 informacia“dede gorgudis wignis” Sesaxeb...............65 informacia heinrix fridrix fon dicis Sesaxeb....68 saxelTa saZiebeli........................................................................71 mTargnelebi.......................................................................................75 79 Production Editor - Alish Aghamirzayev Designer - Metanet Garakhanova Published: 05. 11.2015. Format: 70x100: 1/32. Print: 1000. «Mutarjim» PPH, Az1014, 125, Rasul Rza str., Baku, Azerbaijan Phone.: (+994) 596 21 44, e-mail:
[email protected]www.mutercim.az 80