Slovēņu valoda — Vikipēdija
Pāriet uz saturu
Vikipēdijas lapa
Slovēņu valoda
slovenski jezik
Valodu
lieto:
Slovēnija
Itālija
Austrija
Ungārija
Horvātija
Pratēju skaits:
2,2 milj.
Valodu saime
Indoeiropiešu
Slāvu
Dienvidslāvu
Rietumu dienvidslāvu
Slovēņu valoda
Rakstība
Latīņu alfabēts
(slovēņu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda
Slovēnija
Eiropas Savienība
Reģionāla valoda:
Austrija
Ungārija
Itālija
Regulators:
Slovēnijas Zinātņu un Mākslas akadēmija
Valodas kodi
ISO 639-1
sl
ISO 639-2
slv
ISO 639-3
slv
Slovēņu valodas areāls
Piezīme
: Šī lapa var saturēt
IPA
fonētiskās rakstzīmes
unikodā
. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.
Slovēņu valoda
slovenski jezik
vai
slovenščina
) ir
indoeiropiešu
saimes
slāvu
atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties
slovēņi
Slovēnijā
un tās pierobežā kaimiņvalstīs. Slovēņu valoda ir viena no divām mūsdienu valodām (otra ir
slovāku valoda
), kuras pašnosaukums tulkojumā nozīmē "slāvu valoda".
Slovēņu valoda, līdzīgi citām slāvu valodām, ir bagāta ar lietvārdu locījumu formām un ir ar brīvu vārdu kārtību (lai gan parastā kārtība ir
teikuma priekšmets
izteicējs
— objekts). Īpaša iezīme ir tajā saglabājies
divskaitlis
. No citām dienvidu slāvu valodām tā ir tuvāka
horvātu valodas
čakaviešu un kaikaviešu dialektiem, taču ir ievērojamas saprašanās grūtības ar literārās horvātu un citu dienvidu slāvu valodas runātājiem leksikas, gramatikas un
izrunas
dēļ. Dažas kopīgas iezīmes slovēņu valodai ir nevis ar dienvidu, bet rietumu slāvu valodām.
Vēsture
labot
labot pirmkodu
Lappuse no pirmā zināmā teksta slovēņu dialektā — "Freizingas manuskriptiem", kas uzrakstīts ap 10. gadsimtu
Primoža Trubara piemineklis Lendavā
Lai gan
senslāvu valodas
slovēņu dialekti zināmi kopš 10. gadsimta un bijuši izplatīti visai plašā toreiz slāvu apdzīvotā areālā tagadējā
Austrijā
, vēsturiski slovēņu valoda noformējās 18. un 19. gadsimtā, kad
Ļubļanas
apkaimes (Goreņjes un Doleņjes) dienvidu slāvu dialekti kļuva par vadošajiem visā teritorijā. Šo dialektu attīstību par valodu saista ar sākotnēji
katoļu
, vēlāk
protestantu
mācītāju Primožu Trubaru, kurš 16. gadsimtā uzrakstīja pirmās grāmatas —
katķismu
un
ābeci
— slovēniski. Pavisam viņš slovēniski uzrakstīja vai pārtulkoja 22 grāmatas. Tajās viņš pamatā vadījās no Ļubļanas izloksnes, kuru atzina par labskanīgāku nekā viņa dzimtā Doleņjes dialekta Rašicas izloksni, tomēr pievienoja tai arī dažas viņa dzimtās izloksnes īpatnības. Viņa veikumam sekoja arī citi protestantu mācītāji, pieņemot Trubara ieteikto valodas versiju. Pats Trubars savu grāmatu uzrakstīšanas laikā jau bija par protestantisma propagandu izsūtīts no katoliskās Austrijas kontrolētās Slovēnijas un atradis sev mītni
Vācijā
. No citiem tālaika autoriem ievērojamu darbu veica Adams Bohoričs, kurš sastādīja pirmo slovēņu gramatiku, un Jurijs Dalmatinskis, kurš pārtulkoja visu
Bībeli
18. gadsimta beigas un
Napoleona kari
deva grūdienu nacionālajām kustībām
Balkānos
, un slovēņi sāka apjaust sevi kā atsevišķu nāciju. Nācijai bija vajadzīga vienota valoda, un dabiskā ceļā par to kļuva literāri visattīstītākais Ļubļanas dialekts. Šajā laikā reģionālās elites valoda tradicionāli bija vācu, un tā bija atstājusi lielu iespaidu arī uz slovēņu valodu, kura līdz pat 1918. gadam palika tikai vienkāršās tautas valodas statusā. 19. gadsimta atmodas laikā liela daļa ieplūdušo vācu vārdu tika aizstāta ar to horvātu un
čehu
analogiem.
1920. un 1930. gados pirmās
Dienvidslāvijas
laikā valoda tika stipri
serbhorvatizēta
; tas izsauca nepatiku slovēņu intelektuāļos, un līdz ar
Tito
režīma nodibināšanos šī prakse tika atmesta, ļaujot slovēņu valodai iet savu ceļu. Fašistiskajā
Itālijā
šai pašā laikā slovēņu valoda tika stingri apspiesta, pēc 1938. gada
anšlusa
analoģisks stāvoklis radās Austrijā. Pēc Otrā pasaules kara asimilācijas politika šajās valstīs tika mīkstināta.
Valodas formas
labot
labot pirmkodu
Mūsdienu slovēņu valoda tiek iedalīta trīs pamatformās:
kopējā valoda (
zborni jezik
): skolas, teātra utt. literārā valoda;
parastā vai grāmatu tautas valoda (
splošno ali knjižnopogovorni jezik
): sarunvalodas literārais variants, ko galvenokārt izmanto Slovēnijas centrālajā daļā un pilsētās;
reģionāli runātās valodas formas, kuras sīkāk iedalās dialektos un izloksnēs.
Dialekti un izloksnes
labot
labot pirmkodu
Slovēņu valodas dialektu reģionālās grupas
Goreņjes
Doleņjes
Štīrijas
Pannonijas
Karintijas
Piejūras
Rovtaras
Neraugoties uz savu nelielo izplatības teritoriju, slovēņu valoda ir viena no dialektiem bagātākajām slāvu valodām.
Dažādi avoti nodala no 30 līdz 50 izloksnēm, kuras iedala 7 dialektu grupās. Tās ir Goreņjes, kas ietver sevī
Ļubļanas
Kraņas
un
Bledas
lauku apkaimi, Štīrijas (iekļauj
Mariboras
un
Ceļes
apkaimi), Piejūras (piekraste ar
Koperu
un Itālijas pierobežas daļu), Doleņjes ar
Novo Mesto
, Pannonijas ar
Ptuju
un
Mursku Sobotu
, Karintijas dialektu grupa Austrijas un Slovēnijas Karintijā un Rovtaras starp Ļubļanu un Piejūru. Reizēm kā īpašs astotais dialekts tiek izdalīts Kočevjes izlokšņu kopums Doleņjes dienvidos pie Horvātijas robežas. Slovēnijas galējos austrumos (Prekmurjē un Prlekijā) izplatītās izloksnes ir tuvu radnieciskas Vidushorvātijas
horvātu valodas
kaikavu dialektam.
Slovēņu valodas iedalījums izloksnēs balstās uz dažādiem nelingvistiskiem un lingvistiskiem faktoriem. Ar valodu tieši nesaistīti faktori ir apdzīvoto vietu izvietojums un ģeogrāfiskās iezīmes (upes, kalni). Lingvistiskie faktori ietver arī valodas saskarsmi ar neslāvu valodām. Parasti galvenās atšķirīgās lingvistiskās pazīmes ir 1) toņa akcenta saglabāšana vai zaudēšana, 2) saglabājušies nazālie
*ę
un
*ǫ
, vēsturiskie slāvu
un jeri (
kirilicas
ѣ, ъ, ь
) un 3) (mazākā mērā) patskaņu faktiskais skaits, divskaņošanās (diftongizācija) un patskaņu reducēšanās pakāpe un veids.
Dažas no dialektu atšķirībām ir:
neuzsvērtā vai jebkura
pāriešana skaņā
un
skaņā (analoģiski parastajam
baltkrievu
). Šāda tendence ir raksturīga valsts centram Goreņjē un Rovtarā;
uzsvērtās zilbes patskaņu pagarināšanās raksturīga Štīrijas dialektiem;
patskaņu pārvēršanās divskaņos, kas biežāka Doleņjē un Piejūrā.
Slovēņu alfabēts
labot
labot pirmkodu
Slovēņu valoda lieto
latīņu alfabētu
("gajevicas" variantu). Alfabētā ir 25 burti, lai gan daži no tiem var apzīmēt vairākas skaņas. 22 no tiem ir standarta latīņu burti (bez Q, X, Y, W), kam pievienoti trīs burti ar "jumtiņiem" — Č, Š un Ž.
Slovēņu alfabēts
Kārtas skaitlis
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
Lielais burts
Mazais burts
Reizēm tekstos tiek lietotas īpašas diakritiskās zīmes akcenta, patskaņu garuma un
zilbes intonācijas
apzīmēšanai, lai atšķirtu vienādi rakstāmus vārdus, taču tas tiek darīts reti un pastāv divas savstarpēji pretrunīgas apzīmējumu sistēmas.
Slovēņu izruna
labot
labot pirmkodu
Slovēņu valodas izruna parasti ir bāzēta uz fonētisku atveidi, tomēr šis princips netiek konsekventi ievērots.
Latviešu valodas atveides noteikumi no slovēņu valodas nav definēti, taču parasti tiek atveidots analoģiski rakstībai, neievērojot patskaņu garumu izrunā un
lj
nj
vienmēr atveidojot kā
un
(kas ne visos gadījumos atbilst izrunai).
Burts
Fonēma
IPA
Piemērs
Izruna
Latviešu
atveide
īpašvārdos
A a
/aː/
/a/
dan
"diena"
abeceda
"alfabēts"
/ˈdáːn/, dȃn
/abɛˈtséːda/, abecẹ̑da
B b
/b/
beseda
"vārds"
/bɛˈséːda/, besẹ̑da
C c
/t͡s/
cvet
"zieds"
/ˈtsʋéːt/, cvẹ̑t
Č č
/t͡ʃ/
časopis
"laikraksts"
/tʃasɔˈpíːs/, časopı̑s
D d
/d/
danes
"šodien"
/ˈdàːnəs/, dánəs
E e
/eː/
/ɛː/
/ɛ/
/ə/
sedem
"septiņi"
reči
"sacīt"
medved
"lācis"
sem
"esmu"
/ˈsèːdəm/, sẹ́də́m
/ˈrɛ̀ːtʃi/, réči
/ˈmɛ̀ːdʋɛt/, médved
/ˈsə́m/, sə̏m
F f
/f/
fant
"puika"
/ˈfánt/, fȁnt
G g
/ɡ/
grad
"pils"
/ˈɡráːt/, grȃd
H h
/x/
hiša
"māja"
/ˈxìːʃa/, híša
I i
/iː/
/i/
biti
"būt"
imeti
"piederēt"
/ˈbìːti/, bíti
/iˈmèːti/, imẹ́ti
J j
/j/
jabolko
"ābols"
/ˈjàːbɔwkɔ/, jábołko
K k
/k/
kmèt
"zemnieks"
/ˈkmɛ́t/, kmȅt
L l
/l/
/w/
letalo
"lidmašīna"
zrel
"nobriedis"
/lɛˈtàːlɔ/, letálo
/ˈzrɛ́w/, zrȅł
M m
/m/
misliti
"domāt"
/ˈmìːsliti/, mísliti
N n
/n/
novice
"jaunums"
/nɔˈʋìːtsɛ/, novíce
O o
/oː/
/ɔː/
/ɔ/
opica
"mērksķis"
okno
"logs"
gospa
"kundze"
/ˈóːpitsa/, ọ̑pica
/ˈɔ̀ːknɔ/, ókno
/ɡɔˈspàː/, gospá
P p
/p/
pomoč
"palīdzība"
/pɔˈmóːtʃ/, pomọ̑č
R r
/r/
/ər/
riž
"rīss"
trg
"laukums"
/ˈríːʃ/, rȋž
/ˈtə́rk/, tȓg
S s
/s/
svet
"pasaule"
/ˈsʋéːt/, svẹ̑t
Š š
/ʃ/
šola
"skola"
/ˈʃóːla/, šọ̑la
T t
/t/
tip
"tips"
/ˈtíːp/, tȋp
U u
/uː/
/u/
ulica
"iela"
mamut
"mamuts"
/ˈùːlitsa/, úlica
/ˈmáːmut/, mȃmut
V v
/ʋ/
/w/
voda
"ūdens"
lev
"lauva"
/ˈʋɔ̀ːda/, vóda
/ˈlɛ́w/, lȅv
Z z
/z/
zima
"ziema"
/ˈzìːma/, zíma
Ž ž
/ʒ/
življenje
"dzīve"
/ʒiwˈljɛ̀ːnjɛ/, življénje
Īpaši gadījumi
labot
labot pirmkodu
Slovēņu valodas burtu savienojumi
lj
un
nj
tiek izrunāti kā
un
(vai
un
) vārdu beigās, bet kā
lj
un
nj
patskaņu priekšā. Latviski tos abos gadījumos atveido kā
un
Pirms burta
, kad tas ir starp līdzskaņiem vai vārda sākumā, slovēniski izskan neskaidrs patskanis
, kurš latviešu atveidē tiek ignorēts.
Vairums līdzskaņu vārda beigās un/vai pirms cita līdzskaņa maina skanējumu —
->
->
dz
->
dž
->
->
->
->
->
->
->
->
->
->
->
->
. Rakstos tas netiek attēlots.
Savienojumos
nk
ng
burts
izskan kā /
/.
Uzsvars
labot
labot pirmkodu
Uzsvars slovēņu valodā var būt uz jebkuras zilbes un atšķirīgs vienam vārdam dažādos dialektos. Atšķirībā no latviešu valodas, mūsdienu slovēņu valodā uzsvars un patskaņu garums ir cieši saistīti.
ja patskanis ne pēdējā zilbē ir garš, tad šī zilbe ir uzsvērta;
ja vārdā nav garo patskaņu, tad uzsvars parasti (bet ne vienmēr) ir uz pēdējās zilbes;
tekstā neatzīmējamais patskanis
pirms
paliek īss, arī uzņemoties uzsvaru.
Gramatika
labot
labot pirmkodu
Kopējie gramatikas principi maz atšķiras no citām slāvu un arī baltu valodām.
Lietvārds
labot
labot pirmkodu
Slovēņu
lietvārdi
saglabājuši sešus no septiņiem parastajiem slāvu lietvārdu
locījumiem
nominatīvs
ģenitīvs
datīvs
akuzatīvs
lokatīvs
un
instrumentālis
. Nav izteikta
vokatīva
; šajā lomā tiek lietots nominatīvs. Lietvārdiem,
īpašības vārdiem
un
vietniekvārdiem
ir trīs skaitļi:
vienskaitlis
divskaitlis
un
daudzskaitlis
Lietvārdi slovēņu valodā var būt vīriešu, sieviešu vai neitrālā
dzimtē
, turklāt pastāv atšķirība starp dzīvajiem un nedzīvajiem lietvārdiem. Tas attiecas tikai uz vīriešu dzimtes lietvārdiem un tikai vienskaitlī, atšķirībā no dažām citām slāvu valodām, piemēram,
krievu valodas
, kurai šī atšķirība attiecas arī daudzskaitlī uz visiem dzimumiem. Dzīvajiem lietvārdiem ir akuzatīvā vienskaitļa forma, kas ir identiska ģenitīvam, savukārt nedzīvajiem lietvārdiem vienskaitļa akuzatīvs ir tāds pats kā nominatīvs. Vispārīgi runājot, lietvārds ir dzīvs, ja tas attiecas uz kaut ko tādu, kam parasti ir brīva griba vai spēja pārvietoties pēc paša vēlēšanās. Tas ietver visus cilvēku un dzīvnieku lietvārdus. Pārējie lietvārdi ir nedzīvi, tostarp augi un citas nekustīgas dzīvības formas, kā arī cilvēku vai dzīvnieku grupas. Tomēr pastāv arī izņēmumi.
Artikuls
labot
labot pirmkodu
Slovēņu valodā
artikulu
nelieto, pie vajadzības norādīt uz konkrētu priekšmetu analoģiski latviešu valodai lieto norādāmo vietniekvārdu vai precizējošu īpašības vārdu. Dažos vīriešu dzimtes locījumos priekšmeta noteiktību var atšķirt arī no pavadošā īpašības vārda galotnes.
Skaitļa vārds
labot
labot pirmkodu
Skaitļa vārdi līdz 10 ir
èn, dvá, tríje, štírje, pét, šést, sédem, ósem, devét, desét
. Pirmie četri mainās dzimtēs, citi ne. Uzskaitot parasti tiek lietota sieviešu dzimtes forma. Skaitļus no 11 līdz 19 veido ar galotni -
najst
enajst, dvanajst
), 20 ir
dvajset
, tālākos desmitus veido ar -
deset
trideset
). Analoģiski
vācu valodai
, skaitļus no 21 līdz 99 veido, lietojot desmitus beigās: 21 —
enaindvajset
, 31 —
enaintrideset
. No 100 (
sto
) lielākie cipari lieto parasto kārtību: 110 —
sto deset
, 199 —
sto devetindevetdeset
, 999 —
devetsto devetindevetdeset
. Lielāki nodalījumi saglabā šo kārtību, bet tiek rakstīti dalīti: 5555 —
pet tisoč petsto petinpetdeset
Lieliem skaitļiem tiek lietota t.s. garā skala: miljons —
milijón
(1 000 000), miljards —
milijárda
(1 000 000 000), triljons —
bilijón
(1 000 000 000 000), kvadriljons —
bilijárda
(1 000 000 000 000 000) utt.
Kārtas skaitļi (pirmais, otrais utt.) ir
prvi, drugi, tretji, četrti, peti
utt. Sākot no 5., visas formas tiek veidotas regulāri no parastajiem skaitļa vārdiem ar galotni
-i
. Locījumos un dzimtēs kārtas skaitļi no 5 līdz 99 mainās kā īpašības vārdi:
pêti/pêta/pêto
. Kārtas skaitļos no 100 galotni maina tikai pēdējais skaitļa vārds.
Vairākkārtīgi skaitļa vārdi (vienreiz, divreiz...) veidojas ar ar galotni -krat:
ênkrat, dvakrat
Uzskaitot kādu daudzumu, tiek lietoti vārdi
dvoje, troje, četvero, petero: dvoje oči, troje ljudi
Svešvārdi
labot
labot pirmkodu
Svešvārdi tiek iedalīti pēc to asimilācijas pakāpes. Tie var būt pilnībā asimilēti valodā (
itāļu
pizza
slovēņu
pica
), daļēji asimilēti, kā
jazz
wiki
vai
Shakespeare
— slovēņu ģenitīvā
Shakespearja
, vai tieši citēti rakstībā, kā
first lady
visos locījumos, lai gan faktiskā izruna var pielāgoties slovēņu valodai. Pilnībā asimilētie vārdi parasti ir senāk aizgūti no itāļu un vācu valodām, kamēr citi ir jaunāki un nāk galvenokārt no angļu valodas.
Atsauces
labot
labot pirmkodu
Dular, Janez (2001). "
Jezikovni položaj
". Government of the Republic of Slovenia.
Словенский язык
; Плотникова, О.С.; Изд-во: М.: Московский Университет, 1990 г.;
ISBN 5-211-01793-5
Browne W.
Serbo-Croat // The Slavonic Languages
/ Comrie B., Corbett G.. — London, New York: Routledge, 1993. — P. 306—387.
“Lielais pasaules atlants”. Rīga: Karšu izdevniecība Jāņa sēta, 2008,
ISBN 978-9984-07-532-7
Pretnar, Tone; Tokarz, Emil (1980),
Slovenščina za Poljake: Kurs podstawowy języka słoweńskiego
, Katowice: Uniwersytet Śląski
Ārējās saites
labot
labot pirmkodu
Slovēņu valodas
Vikipēdija
, brīvā enciklopēdija
Vikikrātuvē
par šo tēmu ir pieejami
multivides
faili. Skatīt:
Slovēņu valoda
Encyclopædia Britannica
raksts
(angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017)
(krieviski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts
(vāciski)
Enciklopēdijas
Krugosvet
raksts
(krieviski)
Slāvu valodas
Rietumslāvu
čehu
knaaniešu
kašūbu
morāviešu
Panonijas rusīnu
polābu
poļu
pomerāniešu
silēziešu
slovāku
sorbu
augšsorbu
lejassorbu
slovīnu
Austrumslāvu
baltkrievu
krievu
rusīnu
rutēņu
Sennovgorodas dialekts
senaustrumslāvu
ukraiņu
Dienvidslāvu
Banatas bulgāru
baznīcslāvu
bosniešu
bulgāru
buņevciešu
Grieķijas slāvu
horvātu
maķedoniešu
melnkalniešu
senā baznīcslāvu
serbhorvātu
serbu
šokaču
slovēņu
Citas
slāvu pirmvaloda
krievnorvēģu
slāvserbu
starpslāvu
(†) apzīmē
mirušās valodas
Eiropas Savienības
oficiālās valodas
Angļu
Bulgāru
Čehu
Dāņu
Franču
Grieķu
Horvātu
Igauņu
Īru
Itāļu
Latviešu
Lietuviešu
Maltiešu
Nīderlandiešu
Poļu
Portugāļu
Rumāņu
Slovāku
Slovēņu
Somu
Spāņu
Ungāru
Vācu
Zviedru
Autoritatīvā vadība
WorldCat
LNB
000138249
LCCN
sh85123525
GND
4120336-7
BNF:
cb11945892k
(data)
NDL:
00571751
NKC:
ph125695
Saturs iegūts no "
Kategorija
Slovēņu valoda
Slēpta kategorija:
Lapas ar ISBN automātisko saiti
Slovēņu valoda
Jauna sadaļa