Vienotais resursu vietrādis — Vikipēdija
Pāriet uz saturu
Vikipēdijas lapa
Vienotais resursu vietrādis
vietrādis URL
(no
angļu
Uniform Resource Locator
) jeb
tīmekļa adrese
web address
) ir standartizēta resursa (piemēram, dokumenta vai attēla) adrese
Internetā
(vai citviet). Tos pirmoreiz izveidoja
Tims Bērnerss-Lī
lietošanai
vispasaules tīmeklī
, bet pašreiz lietojamās formas nosaka standarts
RFC
2396
(1998).
Vienotais resursu vietrādis bija būtisks
jaunievedums
Interneta vēsturē. Tā sintakse ir veidota tā, lai būtu vispārēja, paplašināma un spējīga saturēt jebkuru simbolu kopu, izmantojot ierobežotu
ASCII
apakškopu. Vietrāži tiek klasificēti pēc "shēmas", kas parasti norāda izmantojamo tīkla protokolu.
Definīcija
labot
labot pirmkodu
URL un URI
labot
labot pirmkodu
Vienotais resursu vietrādis (URL) ir viens no
vienotā resursu identifikatora
(URI) veidiem. Vēsturiski abi termini bieži vien ir lietoti kā sinonīmi, jo gandrīz visi vienotie resursu identifikatori vienlaikus ir arī vienotie resursu vietrāži. Šī iemesla dēļ, daudzviet, kur šajā rakstā tiek runāts par URI, tas attiecināms arī uz URL.
URL shēma
labot
labot pirmkodu
Vienotais resursu vietrādis sākas ar
shēmas
nosaukumu, kam seko kols un shēmai raksturīgā daļa.
Daži vienoto resursu vietrāžu shēmu piemēri:
http —
HTTP
resursi
https — HTTP caur
SSL
ftp —
FTP
mailto —
e-pasta
adrese
ldap —
Lightweight Directory Access Protocol
pieprasījumi
file — lokālā datora resursi vai resursi, kas pieejami koplietošanai lokālajā tīklā
news —
Usenet
ziņu grupas
gopher —
Gopher
protokols
telnet —
Telnet
protokols
Vispārīga URI sintakse
labot
labot pirmkodu
Shēmai raksturīgā daļa ir atkarīga no izmantotās shēmas. Shēmas, kas izmanto tipiskus uz savienojumu balstītus protokols, atbilst šādai "vispārīgai" URI sintaksei:
shēma://lietotājvārds:parole@avots:ports/ceļš?vaicājums#grāmatzīme
Lietotājvārds
un parole
izmantojama tikai, ja lietotāja autorizāciju pieprasa servera līmenī
Avots
parasti ir servera nosaukums vai IP adrese, kas vajadzības gadījumā tiek papildināts ar kolu un izmantojamā porta numuru (ja tiek lietots nestandarta ports). Tas var saturēt arī informāciju par lietotājvārdu un paroli.
Ceļš
ir hierarhiska atrašanās vietas norāde, izmantojot slīpsvītru ("/") kā komponenšu atdalītājsimbolu.
Vaicājuma
daļa ir paredzēta, lai izteiktu parametrus, kas nododami uz servera esošai datu bāzei.
Grāmatzīme
norāda, kura lapas daļa jāparāda pārlūkprogrammai.
URI atsauces
labot
labot pirmkodu
Reģistrjūtīgums
labot
labot pirmkodu
Vietrāži pamatā ir reģistrjūtīgi, tomēr tas ir servera administratora ziņā, vai likt serverim ņemt vērā burtu reģistru, atbildot uz pieprasījumiem. Daži tīmekļa serveri nosūta vienu un to pašu lapu neatkarīgi no tā, vai pieprasījumā lietoti lielie vai mazie burti.
Vietrāži ikdienā
labot
labot pirmkodu
HTTP vietrādis vienā adresē satur četras informācijas vienības, kas nepieciešamas informācijas iegūšanai no Interneta:
saziņā izmantojamo protokolu;
saimniekdatora (
servera
) adresi;
servera portu, kuram pieslēgties;
ceļu uz servera resursu.
Tipiska vietrāža piemērs:
kur
http
ir protokols
lv.wikipedia.org
ir saimniekdators
80
ir servera porta numurs (80 ir noklusētā vērtība HTTP protokolam, tāpēc to varētu arī nenorādīt)
/wiki/Special:Search
ir ceļš uz resursu
search=Latvija&go=Go
ir vaicājuma virkne; šī daļa ir opcionāla
Vairums
tīmekļa pārlūkprogrammu
neprasa lietotājam ievadīt "
" lai atvērtu
tīmekļa lappusi
, jo HTTP ir tīmekļa pārlūkprogrammās visplašāk lietotais protokols. Tāpat, tā kā 80 ir HTTP protokola noklusējuma ports, arī tas nav jānorāda. Parasti pārlūkprogrammā tiek ievadīts daļējs vietrādis, piemēram, lv.wikipedia.org/wiki/Latvija. Lai dotos uz
mājaslapu
, parasti pietiek ievadīt saimniekdatora nosaukumu, piemēram, lv.wikipedia.org.
Tā kā HTTP protokols ļauj serverim atbildēt uz pieprasījumu, pāradresējot tīmekļa pārlūkprogrammu uz citu tīmekļa adresi, daudzi serveri atļauj lietotājam izlaist arī citas vietrāža daļas, piemēram, "www.", kā arī noslēdzošo slīpsvītru, ja pieprasāmais resurss ir
direktorijs
. Tomēr, šādas URL daļu izlaišanas tehniski veido pavisam citu URL, tādēļ tīmekļa pārlūkprogramma nevar veikt šīs korekcijas pati, tai ir jāpaļaujas uz serveri. Teorētiski ir iespējams, ka serveris atgriezīs divas dažādas lapas vietrāžiem, kuri atšķirsies tikai ar noslēdzošās slīpsvītras esamību vai neesamību.
Ievērojiet, ka vietrādī lv.wikipedia.org/wiki/Latvija, piecu elementu hierarhiskā secība ir: org — wikipedia — lv — wiki — Latvija, t.i. pirms pirmās slīpsvītras no labās puses uz kreiso, pēc tās — no kreisās puses uz labo.
Skatīt arī
labot
labot pirmkodu
Internets
Saturs iegūts no "
Kategorijas
Vispasaules tīmeklis
Elektroniskā publicēšana
Lietotāja saskarnes
Vienotais resursu vietrādis
Jauna sadaļa