Ziņas: Apollo

RSS — ziņas, kas pie lasītāja nāk pašas [7]

Droši vien jums kādreiz ir gribējies, lai jūs savas iecienītākās interneta lapas varētu lasīt tās nemaz neapmeklējot. Daudz ērtāk taču būtu, ja visas ziņas pienāktu jūsu datorā, gluži kā ziņu aģentūras lentes. Izrādās, ka kas līdzīgs dabā eksistē — šo fenomenu sauc RSS.

Teorētiski šo rakstu varētu pievienot sērijai par Interneta dienasgrāmatām. Praktiski, tas ir pavisam atsevišķs temats. Ikdienā apceļojot nu jau pārdesmit iecienītas lapas ar laiku tas sāk apnikt. Tas prasa daudz laika un faktiski ir gana vienmuļš process. Gribās kaut ko vienkāršāku, ne? Veids kā padarīt jūsu ikdienu vienkāršāku eksistē.

E-pasts neder!

Agrāk vienīgais veids, kā regulāri saņemt kādas lapas jaunumus vai papildinājumus, tajā neiegriežoties, bija e-pasta vēstkopas (angliski dēvētas par newsletters). Mēs vai nu reģistrējamies kā lietotājs attiecīgajā lapā, jeb arī ievadām savu e-pasta adresi mazā lauciņā. Tālāk jau uz mūsu norādīto adresi regulāri tiek izsūtīta mūs interesējošā informācija. It kā viss ir skaisti un bezsāpīgi. Bet diemžēl tas tā liekas tikai pirmajā acu uzmetienā.

Pirmais «pret» ir tas, ka lielākā daļa lapu šādu servisu vienkārši nepiedāvā. Tas ir pašsaprotami, jo šajā gadījumā ar laiku sakrājas tūkstoši vairs nefunkcionējošu e-pasta adrešu, un pārbaudīt, vai tās pastāv, nav tik vienkārši.

Otrais un laikam arī galvenais «pret» ir spams (latviski — surogātpasts). Bieži to cilvēku e-pasta adreses, kuri ir parakstījušies uz jaunumu izsūtīšanu, nokļūst pie šiem spama izsūtītājiem. Veidu ir daudz — kāds lapas darbinieks vēlas piepelnīties un pārdod šo sarakstu, lapas īpašniekiem ir sadarbība ar kādu trešo kompāniju, kura pēc līguma drīkst izmantot savām vajadzībām šo sarakstu, samaksājot attiecīgu naudiņu lapas īpašniekam utt. Šo divu svarīgāko iemeslu dēļ nācās meklēt jaunus veidus, kā lietotājam faktiski «uzdāvināt» savas lapas saturu pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk.

Un tad atnāca izgudrotājs…

Saprotot, ka uz piespiedu reģistrāciju, lai šādus jaunumus varētu lasīt/saņemt, parakstīsies tikai maza daļa no lietotājiem, nācās meklēt veidu, kā to realizēt, ļaujot lietotājam palikt anonīmam. Gaišās galvas no nu jau likvidētās kompānijas Netscape izdomāja vienkāršu, un, kas raksturīgi, ģeniālu veidu, kā šo problēmu atrisināt. Saturu jāpiedāvā noteiktā, strikti definētā formātā, savukārt lietotājam būs nepieciešama tikai maza programmiņa, kas šo piedāvāto informāciju reizi kādā konkrētā laika posmā savāc un atrāda. Tad nu tika izstrādāta specifikācija, kas savas pastāvēšanas laikā ir pārdzīvojusi jau 3 lielas un neskaitāmas mazas versiju maiņas.

Faktiski tā ir parastam Interneta lietotājam ne pārāk saprotama satura fails (piemērs), kurā ir informācija par vairākiem pēdējiem rakstiem un ziņām dotajā lapā vai kādā no tās sadaļām. Fails satur īsu informāciju par pašu lapu, par tās autoru, kā arī pašus rakstus (vai to anotācijas), ietverot tekstu, virsrakstu, autoru, publicēšanas laiku, kategoriju un citu informāciju. Šo datu pasniegšanas formātu nodēvēja par RSS (Rich Site Summary, Really Simple Syndication — pastāv vēl pāris abreviatūras atšifrējuma versijas). Vienkārši runājot, tas ir lapas saturs, kuram atņemtas dizaina un navigācijas daļas.

Un ko nu?

Gandrīz droši, ka jums radīsies jautājums — formāts tā kā nu būtu, bet ko ar to darīt? Pirmām kārtām jums būs nepieciešama kāda programma, kas prot šo RSS lasīt, apstrādāt un atrādīt. Jūsu padevīgais kalps izmanto FeedDemon, bet pilnu programmu sarakstu ir iespējams atrast šajā lapā — varat tās visas pārbaudīt, mēģinot atrast sev vispiemērotāko.

Kad izvēlētā programma ir uzstādīta, tajā varēs atrast jau iepriekš iestādītas ziņu adreses. Iepazīstoties tuvāk ar teju vai jebkuras programmas iespējām, jūs ātri vien sapratīsiet, ka tas tiešām ir vienkāršāk un ātrāk, nekā apstaigāt desmitiem lapu cerībā atrast ko jaunu.

Laikam jau pašā sākumā vajadzēja pateikt, ka tiem, kuri apmeklē tikai Latvijas portālus, šī programma un formāts diemžēl varētu sevišķi neko daudz arī nedot, jo tie visnotaļ ignorē šādu lasītāju informēšanas veidu. Tiesa, ir zināms pamats cerībām, ka tuvākā vai tālākā nākotnē to ieviesīs.

Dotajā brīdī RSS mēs varam izmantot, lai lasītu iepriekšējos rakstos minētās Sviesta Cibas lietotāju publicēto. Lai iegūtu šī lietotāja RSS adresi, atliek tikai viņa lapas adresei galā pievienot „/rss», piemēram, http://journal.bad.lv/users/lietotājs/rss. Arī dažām citām Latvijā populārām lapām ir pieejams šis informācijas pasniegšanas veids — piemēram, laacz.lv/blog/rss, kat.lv/rss.

Savukārt ārzemēs nu jau teju vai katrs sevi cienošs lapas īpašnieks pievieno šo RSS lasīšanas iespēju. Lielākajām ziņu lapām, ieskaitot Wired, Slashdot, un pat Yahoo News, News.com un BBC News šī iespēja pastāv. Atliek vienīgi paust cerību, ka arī pie mums šī tehnoloģija radīs savu pielietojumu.

Un kas tālāk?

Kādu laiku atpakaļ tīmekļa plašumos aktualizējās diskusija par to, ka derētu šo RSS mazliet komercializēt, jo nav labi lietotājiem visus priekus dot par pliku velti. Kā jau zināms, lielākā daļa apmeklētāju, kuri lasa ziņas caur RSS, uz pašu lapu tā arī nekad vairs nedodas, lai apskatītu visus jaunos bannerus un komercpriekšlikumus. Savukārt Interneta resursu īpašniekiem, it īpaši lielajiem portāliem, banneru parādīšana ir viens no lielākajiem ienākumu avotiem. Tiklīdz visi sāks lasīt ziņas, izmantojot RSS lasītājus, tā pašu lapu apmeklētība kritīsies un bannerus redzēs aizvien mazāk un mazāk cilvēku.

Tālab tika likta priekšā zelta ideja. RSS'ā varētu ievietot arīdzan reklāmas rakstus. Tādā veidā starp tiešajiem rakstiem parādītos arīdzan apmaksāta reklāma, kuru cilvēks noteikti apskatīs. Otrs variants būtu ievietot reklāmas banneri pašā ziņā. Šī metode pie mums jau aktīvi tiek piekopta visos lielajos portālos — kaut kur pa vidu rakstam parādās reklāmas banneris. Savukārt pēdējā laikā diskusijās ir radusies viennozīmīga pārliecība, ka e-pasta jaunumu izsūtīšanas listes, kuras minēju raksta sākumā, vairs ilgi nedzīvos. Viss, kas ir pasakāms lietotājiem, tiks pateikts ar RSS palīdzību.

Vēl nedrīkst aizmirst to, ka šī tehnoloģija, tiklīdz iegūs plašu lietotāju atbalstu un tai tiks sacerētas un dziedātas slavas dziesmas, iespējams tiks iestrādāta arīdzan Windows operētājsistēmā kā tās komponents, kas tas jau ir noticis gan ar pārlūku Internet Explorer, gan ar e-pasta lasīšanas programmu Outlook Express, gan ar saziņas programmu Windows Messenger.

Jāatzīmē, ka RSS var izmantot ne tikai ziņu izplatīšanai. To var lietot, lai lietotājam, piemēram, paziņotu par jaunāko viņu interesējošo filmu. Kompānijas šādā veidā varētu izplatīt preses paziņojumus. Interneta veikali varētu šādi publicēt savus jaunākos produktus. Pielietojumu ir daudz un tie ir dažādi. Jāgaida tikai, kad saturu piedāvājošās lapas to sapratīs.

Kaspars Foigts ir interneta tehnoloģiju speciālists, pazīstams arī kā Laacz. Viņa e-pasta adrese ir laacz@laacz.lv.